Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:979703
 
Evaluation:
Published: 11.09.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Latvijas tautsaimnieciba pirms Pirmā pasaules kara    4
2.1.  Tabula.Latvijas zemes īpašuma sadalījums 1905.gadā    5
3.  Latvijas tautsaimnieciba Pirma kara perioda    10
4.  Latvijas tautsaimnieciba pec Pirmā pasaules kara    12
5.  Tranzīts caur Latviju un investīciju ietekme uz Latvijas ekonomisko stāvokli pec pirmā pasaules kara    13
6.  Izmantotā literatura    15
Extract

2.Latvijas tautsaimniecības pirms Pirmā pasaules kara


Vēsturiskie apstākļi Baltijā, kaut arī par bargu cenu, veicināja, pat spieda, cilvēkus izglītoties. Tādi vēsturiskie apstākļi neveidojās pārējā Krievijas impērijā. Pat galvaspilsētās - Sanktpēterburgā un Maskavā - izglītības izplatīšanās plašāko iedzīvotāju slāņu vidū norisa daudz gausāk, kaut arī Krievijas galmam, muižnieku kārtai saskarsme ar Rietumiem (Franciju, Vāciju) bija jo cieša. Taču līdz lauku apvidiem un sādžām tā gandrīz nenonāca.
Baltijas guberņās, atšķirībā no pārējās Krievijas, izglītības pirmsākumi radās tieši lauku apvidos, muižu apkārtnē un ietekmē. Protams, lielās pilsētas šo procesu vēl paātrināja: Tartu (Tērbatas) universitāte, Viļņas universitāte, Rīgas politehniskais institūts. Taču jau XIX gadsimta beigās Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās tieši lauku teritorijās bija plaši izvērsts mazo lauku skolu tīkls.
Kultūrprogress savijās, risinājās paralēli ar progresu saimnieciskajā dzīvē. Arī saimnieciskajā dzīvē liela loma bija vācu muižnieku, uzņēmēju un tirgotāju ietekmei.
Lauksaimniecībā valdošā saimniekošanas forma bija muižas, lielsaimniecības. Saimniekošanas kārtība, tā laika darbarīki tika pārņemti no Vācijā izplatītajām muižu saimniecībām. Tāpēc arī Vidzemē, Kurzemē un Igaunijā zeme nebija sadalīta "sloksnēs", nebija sādžu. Tas arī bija galvenais, kas atšķīra Baltijas lauku saimniecības no Krievijā pastāvošās apsaimniekošanas kārtības un darbarīkiem.
1897.gada tautas skaitīšanas dati rāda, ka latvieši bija izteikta zemnieku tauta, jo 96% latviešu bija nodarbināti lauksaimniecībā (kopā ar ģimenes locekļiem). Latvijas teritorijā no visiem zemniekiem latviešu bija 83%.
Zemes galvenie apstrādātāji bija latviešu zemnieki, taču pati zeme bija sadalīta pa dažādām īpašnieku kategorijām (skat. 1.tabulu).
XX gadsimta sākumā (1905.gadā) 90% zemes bija privātīpašumā. Arī zemnieku zeme bija jau no muižām izpirkta vai nodota nomā (izpirkšanai). Ja neskaita valsts zemi un baznīcām piederošās mācītājmuižas, tad gandrīz visa teritorija bija muižu un saimnieku īpašumā.
Zemes privātīpašums radīja lielgruntniekus - muižniekus un zemniekus - mazgruntniekus. Kā vieni, tā otri nevarēja iztikt bez algota darbaspēka. Tā, pārejot no klaušiniekiem uz algotiem laukstrādniekiem, radās kalpu slānis. Tie veidoja bezzemniekus.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1122920
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register