Ievads
Esmu izvēlējusies izstrādāt studiju darbu Kriminālprocesa tiesību kursā par tēmu tiesu izmeklēšana, jo ar šo procesuālās stadijas – lietas iztiesāšanu, es saskaros ikdienā strādājot Rīgas apgabaltiesā. Tā, manuprāt, ir viena no interesantākajām stadijas daļām, jo šajā brīdī tiek atspoguļoti visu iepriekšējo stadiju rezultāti. Tiek dots ieskats tiesas procesā, tiesas sēdes gaitā atklājās kā veikta pirmstiesas izmeklēšana, kādi pierādījumi savākti, kādiem paņēmieniem aizstāvība un apsūdzība cenšas panākt sev vēlamo rezultātu. Tiesu izmeklēšanā atspoguļojas pirmstiesas izmeklēšanas darbību rezultātu lietderība, pareizība un likumība, var sekot līdzi noziedzīgā nodarījuma gaitai, uzklausīt procesa dalībniekus un izvērtēt dzirdēto liecību patiesumu. Tiesu izmeklēšana kā iztiesāšanas stadija ir ļoti sarežģītu un daudzveidīgu tiesas darbību kopums. Var novērot arī veidojošos tiesu praksi, jo bieži vien tiesu izmeklēšanā atklājas dažādas līdz šim nerisinātas likuma nepilnības vai cita veida interesantas situācijas. Tiesu izmeklēšana ir ļoti svarīgs posms ne tikai paša noziedzīga nodarījuma izskatīšanā, bet arī procesa dalībnieku dzīvē. Manuprāt, katram topošajam juristam ir noteikti jāiepazīst šī tiesas izmeklēšanas gaita, jo tā ir milzīga pieredze tiesu darbā.
1.Tiesas izmeklēšanas sākums.
Tiesas izmeklēšanai ir sava struktūra, tā noris noteiktā procesuālā kārtībā. Tiesas izmeklēšana ir ierobežota ar to apsūdzību, pēc kuras apsūdzētajam celta apsūdzība un tas nodots tiesai ar lēmumu par nodošanu tiesai. Tiesas izmeklēšanā tiek pārbaudīti ne vien tie pierādījumi, kas savākti pirmstiesas izmeklēšanā, bet arī tie, kas pievienoti lietai papildus uz procesa dalībnieku iniciatīvas. Nekādus ierobežojumus papildus pierādījumu iesniegšanai tiesas izmeklēšanas sākuma stadijā, likums nenosaka, ja vien tie atbilst procesuālās formas prasībām un tiem ir nozīme lietā.
Tiesas izmeklēšanā jāatklāj arī nozieguma cēloņi un veicinošie apstākļi un jāpanāk uz klātesošajiem vajadzīgā tiesiskā un morālā ietekme, tāpēc tiesas process kā tāds ir ļoti sarežģīts un komplicēts.
Pirmā tiesas izmeklēšanas darbība, ar kuru tiesas izmeklēšana sākas ir apsūdzības raksta nolasīšana. Prokurors nolasa apsūdzības raksta aprakstošo daļu līdz apsūdzētā paskaidrojumiem un pierādījumu uzskaitījumu. Prokurors ziņo arī par attiecīgajā krimināllietā pieteiktajām civilprasībām un tad tiesnesis nolasa jau manis minēto lēmumu par nodošanu tiesai. Atsevišķos gadījumos tiek nolasīts arī lēmums par lietu apvienošanu. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs nodibina vai tiesājamiem ir skaidra apsūdzība, vai tiesājamais atzīst savu vainu, vai atzīst pieteiktās civilprasības. Tāpat arī tiek jautāts civilprasītājam un tā pārstāvim vai civilprasība tiek uzturēta. Gadījumos, ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības rakstu, civilprasības un lēmumu par nodošanu tiesai nav nepieciešams nolasīt atkārtoti. To visu, manis jau minēto, regulē Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 276.p.
…
