NOBEIGUMS
Izstrādājot darbu, autore izdarīja šādus secinājumus:
1) Darba izstrādes gaitā, saskaņā ar noteiktajiem uzdevumiem un izmantotajām metodēm, ir sasniegts kursa darba mērķis.
2) Apstākļi citu krimināltiesisko institūtu vidū ieņem specifisku pozīciju, jo tās ir darbības/bezdarbības, kas faktiski atbilst Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu.
3) Apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību veidi ir: nepieciešamā aizstāvēšanās, šķietamā aizstāvēšanās, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks, aizturēšana, radot personai kaitējumu un noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana.
4) Kaitējumam, kas tiek vērsts uz uzbrucēju vainīgo personu, jābūt mazākam nekā tam kaitējumam, ko izdara šī persona. Gadījumā, ja persona izdara kaitējumu, kad nepastāv kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi, sodāma pēc Krimināllikuma vispārējiem pamatiem.
5) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
6) Galējās nepieciešamības apstākļos tiek nodarīts kaitējums tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums. Radītajam kaitējumam jābūt mazākam nekā novērstajam. Kaitējuma radīšana ir galēja rīcība.
7) Attaisnojoša profesionālā riska gadījumā radītais kaitējums sakarā ar draudošajām briesmām var būt lielāks nekā novērstais, taču tam jābūt profesionālam riskam.
8) Izpildot pavēli vai rīkojumu, ja persona nav apzinājusies, šīs pavēles noziedzīgo raksturu, par kaitējumu, kas nodarīts, izpildot noziedzīgo pavēli, kriminālatbildība iestājas tikai personai, kas devusi šo pavēli. Persona, kas nav izpildījusi noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, nav saucama pie kriminālatbildības.
9) Tiesu prakse uzskatāmi parāda, ka kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi ir viens no veidiem, kā apsūdzētie vēlas panākt savu nesodīšanu.
Priekšlikumi:
1) Lai novērstu nepilnības nepieciešams precizējums Krimināllikuma 28.pantā, kur kriminālatbildību izslēdzošais apstāklis, kas definēts šī likuma 31.pantā - aizturēšana, radot personai kaitējumu, tiek nosaukts par aizturēšanu, nodarot personai kaitējumu. Abos pantos šis apstāklis, būtu jānosauc vienādi.
2) Autore domā, ka Kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu šķietamība būtu jādefinē arī galējās nepieciešamības apstāklim. Lai gan tiesīguma nosacījumi, kuri raksturo draudošās briesmas nosaka, ka apdraudējumam ir jābūt īstenam, reālam, ne šķietamam un kļūdaini par tādu uzskatāmam, autorei tie tomēr nešķiet pareizi, jo cilvēks var kļūdīties domādams, ka rīkojas pareizi, nodarot kaitējumu ar krimināllikumu aizsargājamām interesēm arī galējās nepieciešamības gadījumā. …
