Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:129744
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.06.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Vairāki faktori veicināja dabiskās tiesību teorijas atmodu 20. gadsimtā. Neparedzot šīs attīstības saprātīgus iemeslus, seko seši faktori (kārtība nav sevišķa), kas šajā attīstībā ir galvenie orientieri:
Pēckara cilvēktiesību atzīšana un to izpausme daklarācijās, tādās kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Vispārējo Cilvēktiesību Deklarācija, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Deli Deklarācija tiesiskumu 1959. gadā. Dabiskās tiesības ir iecerētas nevis kā „augstākās tiesības” konstitucionālo nederīguma izjūtu parastajās tiesībās, bet tās būs kritērijs, pēc kura novērtēs pozitīvās tiesības. Līdz ar to Vispārēja Cilvēktiesību Deklarācija runā tikai par tā kopīgu standarta sasniegumu(vai, franču takstos, kā par „kopēju ideālu, kas ir jāsasniedz”).
Nirembergas (Nuremberg) kara tiesu procesu ietekme, kuros noteikts princips, ka noteiktas darbības ir noziegumi neatkarīgi no tā, ka tās neaizskar īpašos pozitīvo tiesību noteikumus. Tiesneši šajos tiesu procesos neapelēja skaidri dabisko tiesību teorijai, bet to spriedumi pārstāvēja nozīmīgu principa atzīšanu, ka tiesību aktiem ne vienmēr ir vienīgā noteikšana par to, kas ir pareizi .
Rūdolfa Stammlera (Rudolf Stammler) un Džordža del Večio (Giorgio Del Vecchio) Neo-kantiānisms. Stammlers attīstīja ideju par dabiskām tiesībām ar „mainīgu saturu” (viņa principi ir relatīvi un izvērsti)- oficiāli izveidota bez satura. Del Večio teorija tuvinājās klasiskajām dabiskajām tiesībām- „autonoma individualitāte” ir viņa taisnīguma teorijas centrs; cilvēku eksistences kapacitātes palielinājums brīvai attīstībai, un tiesību aizsardzība, kas dabiski tām pieder, tādēļ ka saistīts ar viņu nolūku, bija svarīgākā sabiedriskā stāvokļa pienākums; stāvoklim, protams, nebija nosaukuma, lai darbotos pretrunā ar viņa nodomu, kam bija tikai pamatojuma esamība; un viņš raksturoja stāvokli, kas darbojās pretēji taisnīgumam viņa apziņā kā „vainīgais apgalvojums”.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1128652
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register