1.Lietas. Lietu tiesības?
Lietas:
Galvenās lietas – ir tās lietas kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti.
Blakus lietas – ir viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās vai ir saistīta ar to.(māja kurai viens dzīvoklis ir izīrēts)
Galvenās lietas būtiskās daļas – ir visas tās, kas atrodas ar galveno lietu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu. (automašīna un dzinējs)
Galvenās lietas augļi – katrs labums ko var iegūt galveno lietu lietojot. (Dabiskie – viss tas, ko no lietas dabū kā dabisko ražojumu. Govs = piens, teļš, Ābele = āboli) (Civilie – viss tas, ko no lietas dabū kā tās ienākumus. Nomas un īres maksas, kapitāla procenti.) Par augļiem neatzīst peļņu, kas iegūta, pārdodot pašu lietu.
Galvenās lietas piederumi – blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenai lietai un viņa ir patstāvīgi saistīta ar to. Piederuma jēdziens r atkarīgs no lietas izmantošanas mērķa un kā tā savienota ar galveno lietu. (Uzņēmumam – ražošanai vajadzīgie darba rīki un mašīnas, Ēkai – radiatori, logi, durvis)
Galvenai lietai taisītie izdevumi – Nepieciešamie, ar kuriem pašu galvenās lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma. Derīgie, kas uzlabo lietu, pavairo ienākumus no tās. Greznuma, kas padara galveno lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.
«Lietu tiesības» attiecas uz lietu tiesībām vispār, un ietver trīs pilnīgi atšķirīgus lietu tiesību paveidus:
valdījumu,
īpašumu,
turējums.
Valdījums – tiesisks pamats nav vajadzīgs, bet ir griba rīkoties ar lietu kā īpašniekam un šī lieta atrodas valdītāja faktiskā varā.
Īpašums – Nepieciešams īpašuma tiesisks pamats. Pilnīgas varas tiesība pār lietu. Tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.
Turējums – Trūkst gribas rīkoties ar lietu kā īpašniekam, bet ir faktiska vara pār lietu. Turētājs pārstāv un aizvieto īpašnieku.
Var šo tematu kopumā apzīmēt arī par īpašuma tiesībām, taču jāņem vērā, ka īpašuma tiesības, lai gan svarīgākās, tomēr nav vienīgās tiesības, kas saistītas ar lietām.
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu.
Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu.
Galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas.
Lietu tiesību objekts vienmēr ir individuāla, tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas.
Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos:
īpašuma tiesības uz savu lietu;
īpašuma tiesības uz svešu lietu
Lietu tiesības var iedalīt sekojoši: Valdījums; Īpašums; Servitūti un Reālnastas; Ķīlas tiesības
2.Lietu klasifikācija, Dažādas lietu šķiras?
Lietas iedalās:
Ķermeniskās lietas – ir taustāmas vai kā citādi ar maņu orgāniem uztverami fiziski objekti.
Bez ķermeniskas lietas – ir objekti, kas nav uztverami ar tausti, bet atrodas civiltiesiskajā apgrozībā, ir atsavināmi un iegūstami. (Autortiesības, parāds, kopīpašuma domājamā daļa…)
Atsevišķas lietas – pati par sevi pastāvoša.
Lietu kopība – Kā nedalāma. Patstāvīgs, vienas vai dažādu šķiru, ķermenisku vai bez ķermenisku lietu sakopojums, zināmam nolūkam vienā sastāvā ar vienu kopīgu nosaukumu.
Ķermenisku lietu iedalās:
Pēc pārvietošanas pazīmēs:
Kustamas lietas – kuras var pārvietot, attiecībā pret kādu citu lietu, nesabojājot tās.
Nekustamas lietas – kuras bez ārējas bojāšanas nav iespējams pārvietot vai kura vispār nav pārvietojamas.
Pēc individualizācijas pakāpes:
Atvietojamas lietas – kuras var noteikt ar skaitu, mēru un svaru.
Neatvietojamas lietas – pretstats atvietojamām lietām, skaitu, mēru un svaru noteikt nevar un ir vienreizējas un unikālas.
Pēc to dabiskām īpašībām:
Patērējamas lietas - kuras zaudē vērtību lietošanas procesā vai zūd vienā izlietošanas reizē.
Nepatērējamas lietas – lietas kuras lietojot īsāku vai ilgāku laiku nevar iznīcināt.
Atkarībā no tā vai lietu sadalot tā saglabā vai zaudē savu nozīmi:
Dalāmas lietas - lietas kuras reāli var sadalīt, neiznīcina lietas būtību, tomēr sadalot samazinās atsevišķu daļu vērtība.
Nedalāmas lietas – dalot zaudē savu sākotnējo nozīmi. (mēbeles, grāmatas)
3.Lietu kopības?
Lietu kopības var būt:
tikai no ķermeniskām lietām sastāvošas (piem., kolekcijas);
tādas, kurās ietilpst ne tikai ķermeniskas, bet arī bezķermeniskas lietas (piem., uzņēmumi, mantojuma masa).
Lietu kopības var būt divu veidu:
tādas kur elementi pastāv atsevišķi ( servīze, kolekcija)
savstarpēji savienotas lietu kopības (ja līguma priekšmets ir māja, tad jāsaprot, ka arī saimniecības ēka ir komplektā).
Lietu kopība ir vairāku patstāvīgu, vienas vai dažādu šķiru ķermenisku vai bezķermenisku lietu sakopojums zināmam nolūkam vienā sastāvā un ar vienu kopīgu nosaukumu.
Lietas kopību neiznīcina un negroza ne tās sastāvā ietilpstošo atsevišķo lietu pamazinājums vai pieaugums, ne arī kāda cita pārmaiņa.
Lietu kopība apgrozībā funkcionē kā viens vesals.
Ar lietu kopību var rīkoties — pirkt, pārdot, ieķīlāt u. tml.,
Lietu kopībā ietilpstošās atsevišķās lietas savstarpēji saistītas kā galvenās un blakus lietas. (skatīt 4.jaut)
4.Galvenā un blakus lieta?
Lietu kopībā ietilpstošās atsevišķās lietas savstarpēji saistītas kā galvenā un blakus lieta.
Slēdzot līgumu par galvenās lietas atsavināšanu, parasti pieņem, ka blakus lietas nododamas kopā ar galveno lietu pat, ja par šīm blakus lietām speciāli līgumā nekas nebūtu minēts.
Ko uzskatīt par galveno un ko par blakus lietu, tas lielā mērā ir juridiskās prakses jautājums. Daļēji to mēģina noteikt arī likums, taču visbiežāk šis iedalījums atkarīgs no juridisko attiecību dalībnieku gribas.
Lietas:
Galvenās lietas – ir tās lietas kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti.
Blakus lietas – ir viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās vai ir saistīta ar to.(māja kurai viens dzīvoklis ir izīrēts)
Galvenās lietas būtiskās daļas – ir visas tās, kas atrodas ar galveno lietu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu. (automašīna un dzinējs)
Galvenās lietas augļi – katrs labums ko var iegūt galveno lietu lietojot. (Dabiskie – viss tas, ko no lietas dabū kā dabisko ražojumu. Govs = piens, teļš, Ābele = āboli) (Civilie – viss tas, ko no lietas dabū kā tās ienākumus. Nomas un īres maksas, kapitāla procenti.) Par augļiem neatzīst peļņu, kas iegūta, pārdodot pašu lietu.
Galvenās lietas piederumi – blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenai lietai un viņa ir patstāvīgi saistīta ar to. Piederuma jēdziens r atkarīgs no lietas izmantošanas mērķa un kā tā savienota ar galveno lietu. (Uzņēmumam – ražošanai vajadzīgie darba rīki un mašīnas, Ēkai – radiatori, logi, durvis)
Galvenai lietai taisītie izdevumi – Nepieciešamie, ar kuriem pašu galvenās lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma. Derīgie, kas uzlabo lietu, pavairo ienākumus no tās. Greznuma, kas padara galveno lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.
…
