Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
12,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:140708
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 32 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Kvalifikācijas darbā izmantotie saīsinājumi    6
1.  Laulības šķiršanas sociālie aspekti    7
2.  Laulības šķiršanas civiltiesiskais regulējums    12
2.1.  Civillikumā noteiktie laulības šķiršanās tiesiskie pamati    12
2.2.  Laulāto samierināšana    30
2.2.1.  Laulāto samierināšanās jēdziens un raksturojums    30
2.2.2.  Pirmslaulības konsultāciju ieviešana Latvijā kā preventīvās darbības laulības šķiršanu skaita samazināšanai    33
2.3.  Laulības šķiršanas civilprocesuālais regulējums    35
3.  Laulības šķiršanas tiesiskās sekas    39
4.  Laulības šķiršanas tiesiskais regulējums citās valstīs    41
4.1.  Laulības šķiršana Krievijā    41
4.2.  Laulības šķiršana Igaunijā    46
4.3.  Laulības šķiršana Anglija un Velsā    52
4.4.  Laulības šķiršana Francijā    63
  Secinājumi un priekšlikumi    70
  Izmantotā literatūra    72
Extract

1. LAULĪBAS ŠĶIRŠANAS SOCIĀLIE ASPEKTI

Lai gan laulību šķiršana ir bieži sastopama mūsdienu dzīves sastāvdaļa, attieksme pret to vairumā gadījumu ir negatīva. Šķiršanās ir krīze visai ģimenei, kas atstāj pēdas visu tajā iesaistīto cilvēku turpmākajās dzīvēs.
„19.gs. beigās Baltijas laulātības modelis atradās starp Eiropas rietumu un austrumu modeļiem, tomēr rietumu modeļa iezīmes bija daudz redzamākas. Biežā laulību atlikšana un ģimenes plānošana bija laulību un reproduktīvās uzvedības raksturīgas iezīmes Latvijas ziemeļu un rietumu daļās. Tendence uz agrīnām laulībām un neprecēto personu īpatsvara samazinājums, kas bija raksturīgs daudzām Eiropas valstīm, Latvijā nebija novērojams līdz tās iekļaušanai PSRS sastāvā.
Izmaiņas politiskajā un sociālajā sistēmā 40. gados būtiski ietekmēja ģimeni, it īpaši laulātības iezīmes. Laulātības un šķiršanās koeficienti strauji palielinājās. Līdz pat 80. gadu beigām vispārējais laulātības koeficients Latvijā bija ļoti augsts (1986.-1988. g. - 9,5). Tomēr kopš 1989. gada tas sistemātiski samazinājās (1992. gadā - 7,2 un 2003. gadā - 4,3). To daļēji var izskaidrot ar konsensuālo savienību izplatību.
Eiropā Latvija izceļas ar strauju pirmo laulību skaita samazināšanos, un summārais pirmo laulību koeficients vīriešiem un sievietēm ir nokrities zemāk par 0,50, kas rāda, ka pie pašreizējās laulātības intensitātes vismaz puse no visām sievietēm un vīriešiem nekad neapprecēsies.
Raksturīga Latvijas laulību iezīme ir to nestabilitāte, it īpaši kopš 60. gadu vidus. Laulību šķiršanas koeficients ir bijis viens no augstākajiem pasaulē, sasniedzot 5,5 laulību šķiršanās uz 1000 iedzīvotājiem 1979. un 1992. gadā. Laulību šķiršanās rādītājs uz 100 noslēgtām laulībām bija 50 vai vairāk kopš 70. gadu sākuma. 2003. gadā tas samazinājās līdz 48. Kopš 1992. gada summārais šķiršanās koeficients samazinās (no 0,84 vīriešiem un 0,79 sievietēm 1992. gadā līdz nedaudz zemāk par 0,4 2001.-2003. gadā). No kopējā šķirto laulību skaita divām trešdaļām partneru bija bērni.
• 1954.–1991. gadā Latvijā vidēji reģistrēja 20–25 tūkstošus laulību gadā; 1996.–1999. gadā — mazāk nekā 10 tūkstošus. Kopš 90. gadu beigām Latvijā laulību skaitam ir tendence samazināties, kļūstot par vienu no zemākajiem Eiropā. Pēdējos gados laulībā devušies tikai 50% laulībspējīgo iedzīvotāju.
• Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā uz 1093 tūkstošiem vīriešu ir 1282 tūkstoši sieviešu, vismazākais vīriešu īpatsvars — Jūrmalā un Rīgā. Tajā pašā laikā — kopš 1979. gada Latvijā vienmēr bijis vairāk darbspējīgu vīriešu nekā sieviešu, piemēram, 2000. gadā 50,6% Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju bija vīrieši. Tomēr faktiski vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu tikai līdz 35 gadu vecumam, bet pēc tam sākas strauja disproporcija.
• Tendences pasaulē: uz katru precētu pāri ir vismaz pieci neprecēti; samazinās agrīno laulību skaits un vecuma starpība starp vīru un sievu; sabiedrībās, kur sievietēm nav izglītības un līdzekļu, viņas apprecas agrāk, nekā sievietes ar izglītību, darbu un nodrošinātu materiālo stāvokli; pieaug vidējais precību vecums — vīriešiem 26–28 gadi, sievietēm 24–26, tiek prognozēts, ka šis rādītājs drīz sasniegs 30 gadus.

Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,27 €
Work pack Nr. 1122955
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register