Vecāku gadu gājuma ļaudis mēdz sacīt, ka dīvainā laikā mēs dzīvojam, ka iepriekšējā valstiski politiskajā iekārtā tā neesot bijis, ka administratīvās lietas pārspējot pārējās ierosinātās lietas par dažādiem citiem nodarījumiem, kā piemēram krimināllietas un civillietas un, ka šis robežas starp tām bijušas skaidrāk saprotamas un norobežotas. Tas saprotams tā, ka administratīvi sodīja reti un parasti tas bija tā sauktās „sutkas,” vai arī uzņēmuma iekšējo kārtību pārkāpumi, jo dīvainā kārtā par braukšanu dzērumā pie stūres sodi bijuši tik niecīgi, ka ļoti bieži vieni un tie paši cilvēki krituši vai laukā no automašīnas, kad inspektors atvēris tās durvis, bet vēl dīvaināk esot bijis tas, ka avāriju skaits nu dien neesot bijis liels, droši vien tāpēc, ka automašīnu arī nav bijis daudz un skaidrs, ka PSRS iekārtā tas, kurš lietoja bieži grādīgos nonāca obligātajā dispanserā ārstēties no šī netikuma un arī par to, ka viņam varētu būt auto nevarēja būt pat sapņu.
Patreizējā mūsu valstī administratīvo lietu skaits ir vienkārši rekordliels, jo tur pat ik vienu biznesmeni sauc pie administratīvās atbildības par vairākiem pārkāpumiem, piemēram, kokapstrādei-parasti tās ir gan pavadzīmes, gan nodokļi, kas ir tā teikt klupšanas akmeņi, uzņēmumos vienmēr ir kādas grāmatvedības kļūdas, nelegālās tirdzniecības… Un te nu ir tas moments, kad administratīvās tiesības pāraug vai pārtop krimināllietā un bieži vien vainīgie brīnās-bet mēs taču nezinājām, ka par to pienākas kriminālatbildība un tā arī parasti ir ar autovadītājiem.
Nu ko lai saka? Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, kurā ik vienam ir tiesības uz juridisko palīdzību un tā kā visās tiesībās un tiesvedībā parasti valda sacīkšu princips, tas, kas visās tiesībās ir izteikti vienāds, ir sacīkstes par to, cik objektīvi persona pierāda savu nevainību, vai pārkāpuma mazsvarīgumu, lai tas noņemtu vai samazinātu sodu, vai arī lietu izbeigtu un tad nu man jāsaka, ka šajā brīdī ir tik svarīgi zināt procesu, tieši procesa likumu, jo viens no visbiežāk iestāžu pārkāptajiem likumiem ir tas, ka piemērojot īpaši administratīvos sodus un pieņemot kādus lēmumus, izrādās, ka nav ievērots procesuālajā likumā noteiktais termiņš, kādā lieta ir jāizskata un jāvirza tālāk un otra visbiežāk pārkāptā darbība procesā ir tas, kā tiek pieņemti šie lēmumi, ar ko varētu sacīt , ka administratīvo procesu visbiežāk pārkāpj tieši paši tie, kuri lemj par šo sodu pielietojumu un noteikšanu, tas nozīmē, ka pārāk daudzās iestādēs, kaut vai tas pats slavenais Valsts Ieņēmumu Dienests- jā, ierēdņiem ir skaidrs par to, cik „es” varu uzlikt lielu naudas sodu par nelikumīgu uzņēmējdarbību, bet absolūti aizmirsts, ka tas ir jāuzliek tad, kad lieta ir izskatīta un pie tam likumā noteiktajā termiņā. Un šādu iestāžu pārkāpumu ir ļoti daudz un rodas jautājums, vai vispār mūsu valstī administratīvās lietas un likumi ir saprotami un zināmi? Šķiet, ka nē.
Vispārējie noteikumi.
Kas tad ir iestāde?
…
