Tiesību skolas.1
1) Dabisko tiesību skola ir vissenākā – 2500.g. veca, to pamatā ir:
• uzskats, ka tās ir augstākas tiesības, kurās piepildās mūsu taisnīguma apziņa vai netaisnības izjūta;
• uzskats, ka dabiskās tiesības ir kā mūsu sirdsapziņa un tās vienmēr stāv pāri rakstītajām tiesībām,
• sakārtota lietu kārtība;
Dabisko tiesību skolu var iedalīt trijos laika periodos:
a) antīkās jeb dabiskās tiesības (kopdzīves pamatprincipi izriet no cilvēku dabas, dzīvot saskaņā ar dabu, atvasina cilvēku tiesību vienlīdzību, lietu dabiskā kārtība), to pārstāvji ir: Aristotelis, Platons un Sokrāts.
b) kustīgi teoloģiskais dabisko tiesību virziens saistās ar reliģiskās ticības elementiem, augstākais tiesību avots – Dieva griba, kuram lielāks spēks pār zemes likumiem, to pārstāvji ir Akvīnas Toms un Aurēlijs Augustīns.
c) apgaismības jeb saprāta dabiskās tiesības (17.-18. gs. valda uzskats, ka dabiskie taisnīguma principi pamatojas saprātā), to pārstāvji ir Grocijs, Hobss, Loks Russo, Kants.
2)Vēsturiskā tiesību skola.
Tiesības rodas un attīstās tautas vēsturiskās attīstības rezultātā. Galvenie šie skolas pārstāvji ir Gustavs Hugo un Karls Saviņjī, kurš norādīja, ka tiesības izaug no tautas gara tikumu un ieradumu ceļā, neatkarīgi no likumdevēja.
• Tiesību zinātne radot tiesības.
• Zinātne un tiesa pārņem likumdevēja funkcijas.
…
