1732. gadā Rīgas pilsēta algoja 235 dažādus civilos speciālistus, tai skaitā vienu vecmāti, vienu bendi, divus cietuma uzraugus, trīs ārstus, septiņus mūziķus, 17 sētniekus un 24 ugunsdzēsējus.
Visiem pilsētniekiem Rīgas rāte bija sadalījusi pienākumus, kurus vajadzēja veikt sabiedriskā kārtā pilsētas labiekārtošanā un uzturēšanā miera laikā. Apgrūtinošākais regulāri pildāmais pienākums bija naktssardžu dienests. Ielas apgaismoja 400 laternu. To uzturēšana un ekspluatācija rīdzeniekiem gada laikā izmaksāja 100 dālderu. Naktssargiem vajadzēja rūpēties par kārtību pilsētā - novērst kautiņus, sadursmes u citas nekārtības, aizturēt trokšņotājus, kā arī ziņot par ugunsgrēkiem. Taču galvenais naktssardzes uzdevums bija novērst zādzības. Pilsētā, kas bija sadalīta četros kvartālos, katru nakti patrulēja 24 naktssargi, kurus vadīja pilsētas algoti kvartālu uzraugi. Patruļas strādāja no pulksten sešiem vakarā līdz pulksten sešiem rītā. Tātad šīs XVIII gasimta vidū reorganizētās naktssardzes var uzskatīt par pirmajām pilsētas algotajām vienībām, kuru funkcijas atbilst policijas uzdevumiem. Līdz tam pilsētas sardzes vispirms pildīja ārējās un tikai tad iekšējās aizsardzības funkcijas, bet pēc 1741. gada rātes rīkojuma par sardzes vienību primāro uzdevumu kļuva pilsētas iekšējās kārtības uzraudzība.
Rīgā beidzot tika izveidota arī profesionāla policija, kura tieši pakļāvās Krievijas valdības iestādēm. Policijas galvenie mērķi bija kārtības nodrošināšana, tirdzniecības un būvniecības noteikumu uzraudzība, sanitārā stāvokļa un satiksmes drošības kontrole, ugunsdrošības pasākumu organizācija.…
