Latvijas Republikas Civillikums

Secinājumi
1. 1934.gada 15.-16. maijā notika Kārļa Ulmaņa vadītais apvērsums, līdz ar to, apvērsums ievadīja autoritāro režīmu Latvijas teritorijā. Tas, ka valstī gaidāms apvērsums norādīja vairāki faktori – krita Bļodnieka valdība, līdz ar to, Ulmanis varēja iecelt sev noderīgas personas, Ulmanim bija arī tieksme pēc varas,kuru vēlējās iegūt sev vienam, ko viņš arī panāca, jo Satversmes darbība tika apturēta, kas nozīmēja, ka nekādu šķēršļu to iegūt viņam nav. Tika rīkoti dažādi uzsaukumi, kuros tika atklāti iemesli, kāpēc bija vajadzīgi uzsaukumi. Ulmanis ieviesa pārmaiņas ne tikai sabiedrības dzīvē, bet arī pārvaldē un politikā,kā piemēru var minēt kameru sistēmu.
2. Valstī notiekošo ietekmēja arī citi svarīgi notikumi – Latvijā pastāvošā parlamentārā krīze, taču lielākā mērogā – Eiropā ekonomiskā krīze jeb tā saucamā Lielā depresija, kas aizsākās 1929.gadā ASV.
3. Galvenos operatīvos uzdevumus veica policija un aizsargi, tajā pašā laikā karaspēka vienības tikai atradās gatavības stāvoklī. Armija kopā ar aizsegiem ieņēma svarīgākos objektus – Saeimas namu, Tautas namu, kuros atradās svarīgas mītnes. Ar policijas palīdzību tika novērsta arī pretošanās, kas objektu ieņemšanu tikai sekmēja.
4. K.Ulmanis par apvērsumu prezidentam A. Kviesim paziņoja tikai pēc pusnakts, tas jau notika ar nodomu, jo lielākā daļa no svarīgākajiem objektiem jau bija ieņemti un apvērsuma darbību vairs ietekmēt nevarēja. Tika nolasīts Ulmaņa un Baloža uzsaukums un tad sākās aresti, ko paveica Politiskā pārvalde. Apcietinātie no sākuma nokļuva Rīgas centrālcietumā, vēlāk – Liepājas koncentrācijas nometnē. Vienīgās bažas rīkotājiem sagādāja Saeimas prezidijs, kas būtu varējis ietekmēt noteikošo, sasaucot ārkārtas sēdi, taču arī tiem Politiskā policija piemēroja mājas arestu, tādējādi Parlamentāri konstitucionālais aparāts tika paralizēts, un apvērsuma rīkotājiem bija visas iespējas netraucēti rīkoties.
…