5. Latvija - Starptautisko privāto tiesību piemērotāja
Latvijā SPT juridiskajā izpratnē ir samērā nesen, un praksē ne vienmēr atšķirība starp Starptautiskajām publiskajām tiesībām un SPT tiek izprasta. Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā, kas ir noteikts likumā „Par tiesu varu” 18. pantā. Savukārt Likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pants nosaka, ka Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus. Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi ir paredzēti citi noteikumi, nekā LR likumdošanas aktos, tad tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Jo Latvijai kā starptautiskā līguma dalībniecei, kas dažādus jautājumus regulē attiecībās starp valstīm – līguma dalībniecēm ir spēkā esošs un saistošs arī starptautisks līgums.
Latvijā SPT regulējums ir sadrumstalots un ietverts dažādos tiesību aktos. Lielu daļu SPT jautājumus risina Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību akti. SPT vispārēji izvērtētas ir Civillikumā (ievads)( turpmāk tekstā CL ievads). Savukārt lietu piekritības un sprieduma atzīšanas un izpildīšanas noteikumi ir ietverti Civilprocesa likumā. Pastāv arī atsevišķi speciālie likumi. Piemēram, tādi kā: Darba likums, Jūras kodekss, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un vairāki likumi apdrošināšanas jomā arī maksātnespējas likumā. Var atrast dažas starptautisko privāttiesību normas, kas reglamentē atsevišķus tiesību jautājumus vai attiecības.
Palielinoties personu kustībai starp valstīm, darba un uzņēmējdarbības iespējām citās valstīs, pieaug SPT attiecības, kas saistītas ar ārvalsts elementu. Tas rada situācijas, ka Latvijas nacionālais SPT regulējums visaptveroši nenosaka piemērojamā likuma noteikumus, piemēram, attiecībā uz komerctiesībām, vārda un uzvārda izvēli un maiņu.…
