Valsts robežsardzes sadarbība noziedzīga nodarījuma novēršanā

2004.gada 1. martā Latvija kļuva par NATO (no angļu val.-Northen Atlantic Treaty Organization- Ziemeļatlantijas līguma organizācija) dalībvalsti un 2004.gada 1. maijā par Eiropas Savienībās dalībvalsti (turpmāk tekstā- ES), kas valstij un tautai garantē stabilitāti un prognozējamu nākotni Latvijas, Baltijas valstu un Eiropas kopējai drošībai. Attiecīgi Latvijas sauszemes robeža ar kaimiņvalstīm - Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku kļuva par iekšējo robežu, kas pakāpeniski izzudīs, bet sauszemes austrumu robeža - Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, jūras robeža, gaisa robeža kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu, tātad no tās aizsargātības pakāpes lielā mērā ir atkarīga ne tikai Latvijas valsts, bet arī visa Eiropas Savienības reģiona drošība. Lai kļūtu par Savienības dalībvalsti viens no priekšnoteikumiem bija nacionālajām par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju (dienestu) likumdošanas un tehniskās bāzes sakārtošana atbilstoši ES un Šengenas Konvencijas prasībām, līdz ar to valsts robežas apsardzības sistēma, tās prioritātes un attīstības tempi būtiski mainījās. Izvēlētā tēma „Valsts robežsardzes (turpmāk tekstā- VRS) sadarbība noziedzīgu nodarījumu novēršanā” ir ļoti aktuāla un nozīmīga, jo sadarbojoties dažādām iestādēm, organizācijām u.c., var veicināt efektīvāku un saliedētāku darbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā. IEVADS 1. Valsts robežsardzes sadarbība nacionālajā līmenī 1.1. Nacionālie bruņotie spēki un VRS 1.3. Sadarbība ar Valsts policiju 1.4. VID Muita. 2. Sadarbība starptautiskajā līmenī Šengenas informācijas sistēma SECINĀJUMI IZMANTOTĀ LITERATŪRA