Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:202998
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Kas ir trasts    3
3.  Vēsture (sena tradīcija)    3
4.  Trasta izveidošana    4
5.  Trastu tipi    5
6.  Trastu atzīšana    7
7.  Ofšora trasts un to dibināšana    7
8.  Ofšora trasta izmantošana starptautiskajās investīcijās    8
9.  Secinājums    9
10.  Literatūru saraksts    10
Extract

Kas ir trast

Trasta koncepcija izveidojusies tālā pagātnē, kad normaņi 11.gadsimta vidū iekaroja Angliju. Trasta koncepcija attīstījusies gadsimtu gaitā un tagad kļuvusi par vienu no efektīvākajiem nodokļu plānošanas un īpašuma izmantošanas instrumentiem.
Trasts ir viens no viselastīgākajiem juridiskajiem mehānismiem, to var izmantot praktiski jebkuram mērķim, kas nav pretlikumīgs un nav vērsts pret valsts politiku.Tas ir juridisks instruments, kas ļauj vienai personai, pilnvarotajam īpašniekam, rīkoties ar īpašumu un īpašumtiesībām vienas vai vairāku personu, tā saukto beneficiāru, interesēs.
Trasta galvenie dalībnieki ir: trasta dibinātājs, pilnvarotais īpašnieks un beneficiārs.



Vēsture (sena trādicija)

Trasta saknes meklējamas senatnē. Liecība par pirmo zināmo trastu tika atrasta ēģiptiešu apbedījumā – tika atrasts dokuments, kurā izteikta pēdējā griba un testaments.Tas rakstīts 1805.gadā pirms mūsu ēras. Trasti pastāvēja romiešu un grieķu tiesībās. Romieši sauca to fiducia, no kurienes radās apzīmējums "fiduciārs".
Romiešu tiesībās trasta koncepcija tika oficiāli atzīta Romas imperatora Augusta Cēzara valdīšanas laikā, aptuveni pirms 2000 gadiem. Trasta koncepcijas pieņemšana Romas impērijā bija uzticību lauzuša drauga nodevības rezultāts – kāds bagāts Romas ģimenes tēvs palūdza draugu kļūt savas nāves gadījumā par sava īpašuma pilnvaroto īpašnieku. Ģimenes galvam sieva nebija Romas pilsone, tāpēc ne viņa, ne viņas bērni saskaņā ar Romas likumiem nevarēja mantot īpašumu. Ģimenes galva piedāvāja savam draugam novēlēt savu īpašumu, ja tas apsola to izmantot tikai viņa bērnu interesēs. Pēc ģimenes galvas nāves draugs drīz saņēma mantojumu, bet drīz vien pārkāpa savu solījumu un sāka izmantot īpašumu savās interesēs.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register