Valsts kā konstitucionāli tiesiska institūta jēdziens ārvalstu konstitūcijās

Valsts kā konstitucionāli tiesiska institūta jēdziens ārvalstu konstitūcijās; Tiesnešu nozīmēšana( ievēlēšana); Francijas prezidenta funkcijas Kas tad ir tiesiskas valsts pamatā? Jāmin, ka tieši pēc šāda valsts veidola cilvēki ir tiekušies jau izsenis. „Tiesiskas valsts jēdzienu radīja vācu juristi 19.gs sākumā. Šajā laikā tika formulēta tiesiskas valsts formālā izpratne.” Ar tiesiskas valsts ideju tika mēģināts radīt valsti, kurā būtu sakārtotas attiecības ne tikai indivīdu starpā bet arī valstij un sabiedrībai kopumā. Jāveido valsts tā, lai izskaustu no tās tiesību patvaļu un tirāniju. „Lai īstenotu tiesisku valsti, ir nepieciešama izpildvaras un tiesu varas pakļaušana likumam, taču to iespējams paveikt tikai valstīs, kurās tiek īstenots varas dalīšanas princips, jo valsts varas koncentrācija vienās rokās nenovēršami iznīcinās tiesisku valsti.” Tādēļ tiesu vara nenoliedzami kļūst par ļoti svarīgu elementu valsts aparātā, bet vai tiesu vara ir pietiekoši svarīga, lai tās darbību izklāstītu konstitūcija tikpat sīki kā likumdošanas un izpildvaras darbību. Kā tiesnešu ievēlēšana vai iecelšana maina tiesu varas darbību un galvenās funkcijas? „Valsts galva” kā oficiāla institūcija vai persona, kurai ir uzticētas augstākās varas funkcijas ir bijusi nozīmīga visos laikus, sākot jau no monarhijas laikiem, līdz beidzot ar demokrātiju. Valsts galva var nepiederēt ne vienai no ierastajām valsts varām, bet tai tik un tā ir jābūt pietiekoši kompetentai un profesionāli spējīgai vadīt valsti, vairot politisko stabilitāti, bet tajā pašā laikā šķirt esošās valsts varas.