Secinājumi
Stājoties spēkā Komerclikumam, ir mainījusies izpratne par uzņēmumu, kāds tas tika saprasts likumā "Par uzņēmējdarbību", un nav viena termina, ar ko varētu aizstāt līdz šim Krimināllikumā lietoto terminoloģiju.
2. Juridiskās personas statuss ir nepieciešams tikai tādēļ, lai varētu nodalīt sabiedrību dalībnieku atbildību.
3. Izanalizējot Civillikuma, Komerclikuma un citu tiesību aktu normas, jāsecina, ka visaptverošs juridiskās personas jēdziens Latvijā nepastāv, turklāt juridiskās personas izpratne un arī to uzskaitījums dažādās tiesību nozarēs ir atšķirīgi.
. Pagaidām izklāsts par juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem ir teorētisks, jo Latvijā praksē vēl nav neviena tiesas sprieduma, kurā juridiskai personai uzliktu piespiedu ietekmēšanas līdzekli. (vismaz līdz 2008. Gada septembrim vismaz nav oficiālu datu par šādu spriedumu esamību.)
5. Procesa virzītājiem nav īsti skaidra kārtība, kādā šāds process- juridiskajai personai piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekli jāuzsāk un jānoved līdz taisnīgam situācijas noregulējumam.
6. Juridiskās personas statuss ir nepieciešams tikai tādēļ, lai varētu nodalīt sabiedrību dalībnieku atbildību.
7.Soda sankcijas ir tikai ieteicamas un var tikt piemērotas pa vienai vai vairākas kopā, turklāt kā pamatsods vai papildsods. Vēl iespējama nosacīta atbrīvošana no soda.
8. Sankciju izvēle lielā mērā ir atkarīga no katras valsts tiesību sistēmas un konceptuālām nostādnēm.
9. Latvijas Sodu izpildes kodeksā pašlaik nav paredzēta kārtība, kādā piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskai personai.
10. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā. Piespiedu ietekmēšanas līdzekli – likvidāciju izpildīs maksātnespējas procesa administrators. Savukārt pārējos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - naudas piedziņu, mantas konfiskāciju kaitējuma atlīdzināšanu un tiesību ierobežošanu izpildīs tiesu izpildītāji.
…
