Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas attiecībā uz interešu konfliktu:
1)IK likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (SKA-68/2009).
2)Tajā pašā laikā Senāts ir atzinis, ka likumā minētie ierobežojumi nav absolutizējami un saprotami tādējādi, ka valsts amatpersona nekādos apstākļos attiecībā uz sevi nevar pieņemt nekādus lēmumus. Šādas situācijas un šaubas tiek novērstas, valsts amatpersonai nevis nepieņemot lēmumus attiecībā uz sevi vispār, bet gan nenokļūstot interešu konflikta situācijā. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē tās ir divas atšķirīgas situācijas, un likums attiecas tikai uz pēdējo no tām. Tātad katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai (Birojam) ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā (SKA-68/2009).
3)IK likuma 11.panta sestā daļa, kurā ir noteikts, uz kādiem gadījumiem neattiecas panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, proti, ja pašvaldības domes deputāti piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšana un lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, kā izņēmumu neparedz piedalīšanos iekšējo normatīvo aktu pieņemšanā.
4)Amats likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir arī darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros politiskajā organizācijā. Lai atzītu, ka persona ieņem amatu politiskajā organizācijā, jākonstatē, ka viņa ir pilnvarota veikt attiecīgajā organizācijā noteiktu darbu, veikt noteiktus pienākumus. Nevar būt amata bez noteiktām pilnvarām. Turklāt persona var ieņemt amatu minētā likuma izpratnē, arī nesaņemot par amata pienākumu pildīšanu atalgojumu. Personas, kas tiek ievēlētas amatos politiskās partijas teritoriālās nodaļas padomē vai valdē, vada un organizē partijas nodaļas darbu nodaļas kompetences ietvaros. Tādējādi politiskās partijas nodaļas padomes vai valdes loceklis ir amats likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, par kura savienošanu ar valsts amatpersonas amatu nepieciešams saņemt atļauju (SKA-294/2009).
…
