Nobeigums
Administratīvais process ir tā likumos noteiktā kartība, kādā izpildvara realizē savas pilnvaras attiecībā uz sabiedrības locekļiem.
Administratīvais process nodrošina demokrātisku leģitimitāti un cilvēktiesību ievērošanu attiecībās starp valsti un indivīdu.
Pēc administratīvā procesa uzsākšanas veiktās procesuālās darbības un procesa virzība notiek tā saucamās administratīvās lietas ietvaros, kas ir iestādē risināmais jautājums.
Administratīvajai institūcijai ir pienākums nodrošināt kvalificēta administratīva akta izstrādāšanu. Informācijas iegūšanas stadijas mērķis – ar visiem publiskās administrācijas institūcijas rīcība esošiem tiesiskajiem līdzekļiem iegūt un izvērtēt nepieciešamo informāciju, lai lietā būtu iespējams pieņemt tiesisku, pamatotu lēmumu.
Vācot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem no citām institūcijām, kā arī liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un citu pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, tad institūcija to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
Lai sagatavotu kvalitatīvu administratīvo aktu, palīdzība starp institūcijām administratīvajā lietā vai izpausties arī, piemēram, kā līdzdalība kopīgās institūciju sanāksmēs, atzinuma pieprasīšana par sagatavotā administratīvā akta projektu.
Administratīvā procesa likumā noteikts, ka administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā un iestādei rakstveidā iesniegtais viedoklis jāpievieno lietai.
Pēc lietas ierosināšanas, faktu konstatēšanas, procesa dalībnieku uzklausīšanas, piemērojot tiesību normas, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu.
Ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kas tas paziņots adresātam.
…
