Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:286687
 
Evaluation:
Published: 01.11.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Nevainīguma prezumpcijas jēdziens un Latvijas tiesiskais regulējums    4
2.  Nevainīguma prezumpcijas starptautiskais regulējums    6
3.  Nevainīguma prezumpcijas piemērošana pieradīšanas procesā    8
3.1.  Pierādīšanas pienākums    8
3.2.  Tiesības neliecināt pret sevi    8
3.3.  Tiesības klusēt    9
4.  Legālā prezumpcija, tās savstarpējā mijiedarbība ar nevainīguma prezumpciju    10
  Kopsavilkums    11
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    12
Extract

4. Legālā prezumpcijas mijiedarbība ar nevainīguma prezumpciju
Nostādne par pierādīšanas smaguma vai pierādīšanas nastas pārnešanu uz aizturēto, aizdomās turamo un tiesājamo tiek dēvēta par legālo prezumpciju. Ievērojot, ka šis jēdziens ir atvasināts no latīņu valodas vārdu salikuma, legālās prezumpcijas jēga konkrētajā gadījumā ir ar likumu atļauts pieņēmums, ka persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (legalis — likumīgs, oficiāli atzīts; praesumptio — pieņēmums uz varbūtības pamata)14 .
Piemēram, praktiski tas nozīmē, ka kādai personai tiek paziņots: pastāv aizdomas par tai piederošā īpašuma (mantas, naudas) izcelsmi noziedzīgā ceļā un tai uzliek par pienākumu pierādīt, ka tā nav. Vārdos to var arī nepateikt, bet faktiski tas nozīmē, ka tā vietā, lai atbilstošā valsts institūcija pierādītu personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā rezultātā nelikumīgi iegūta manta, aizdomās turamam tiek uzlikts pienākums pierādīt, ka viņš mantu nav ieguvis noziedzīgā ceļā.
Tātad legālā prezumpcija ir pretēja nevainīguma prezumpcijas principam, proti, pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz personu, uz kuru tas attiecas. Turklāt privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei15
Ja aplūko ECT praksi, var konstatēt, ka legālā prezumpcija ir pieļaujama. ECT savā praksē, piemēram, lietā „Salabiaku pret Franciju” (Salabiaku v. France) ir pieļāvusi valstīm iespēju iekļaut šādu prezumpciju likumā, taču ievērojot zināmus piesardzības noteikumus. Pats galvenais – šāda prezumpcija nedrīkst pāraugt vainas prezumpcijā, tādējādi nonākot pretrunā ar nevainīguma prezumpciju. Arī 2001.gada 20.marta lietā "Telfners pret Austriju" (Telfner v. Austria) ECT norādīja, ka atsevišķos gadījumos legālā prezumpcija ir pieļaujama16 .

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1317566
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register