Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Administratīvais sods un problemātika saistībā ar tā noteikšanu

     

    Research Papers40 Law

6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:295944
 
Evaluation:
Published: 17.05.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 49 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Administratīvā soda noteikšanas tiesiskais regulējums    5
2.  Administratīvā soda noteikšanā piemērojamie tiesību principi    9
3.  Administratīvā soda piemērošana    14
3.1.  Noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu    16
3.2.  Administratīvās atbildības subjekti    18
3.2.1.  Fiziskas personas    19
3.2.2.  Juridiskas personas    20
4.  Administratīvā soda izpilde    22
4.1.  Problemātika saistībā ar normatīvo aktu piemērošanas praksi    24
  Secinājumi un priekšlikumi    28
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    32
  Pielikumi    36
Extract

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu un pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.
Lai realizētu iepriekš uzskaitītos uzdevumus, Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvās atbildības tiesību normas (gan materiālās, gan procesuālās) ir kodificētas un ietvertas vienotā normatīvā aktā, t.i., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk- LAPK), kas skaidro administratīvā pārkāpuma jēdzienu, nosakot, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu institūcija (amatpersona) kādā noteiktā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu (LAPK 1. un 9.pants), nosaka personu loku, kuras saucamas pie administratīvās atbildības, kā arī citus būtiskus principus, kuri ievērojami saucot personu pie administratīvās atbildības un piemērojot sodu.
LAPK 9.pants nosaka tos administratīvā pārkāpuma objektus (valsts, sabiedriskā kārtība, īpašums, pilsoņu tiesības un brīvības, noteiktā pārvaldes kārtība), par kuru aizskārumu paredzēts sods, bet atsevišķas LAPK normas, piemēram, LAPK 17. un 18.pants, 32.panta pirmā daļa paredz iespēju pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo sodu par to pārkāpšanu, ja attiecīgais jautājums nav regulēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības izdotie noteikumi ir saistoši tikai tās administratīvā teritorijā.
Taču, apskatot likuma „Par pašvaldībām” 43. un 44.pantā noteikto, pašvaldības domei (padomei) ir tiesības izdot saistošos noteikumus un salīdzinot minētos jautājumus, kurus var regulēt pašvaldības, ar LAPK vispārīgi, konstatējams, ka LAPK šobrīd paredzētie administratīvie pārkāpumi aptver lielāko daļu no tiem, līdz ar to situācija, kad ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem var būt noteikta administratīvā atbildība, rada normu dublēšanos.
Viedokli par pašvaldību tiesībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt administratīvo atbildību ir paudusi arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), minot vairākus iemeslus, kāpēc tā neatbalsta administratīvās atbildības regulējumu vienā likumā- „Saistošie noteikumi ir vienīgais ārējais normatīvais akts, ko var izdot pašvaldība. Tātad, ja ir tiesības izdot saistošos noteikumus, tad jābūt arī otrām tiesībām- noteikt administratīvo atbildību par to nepildīšanu. No tā lielā mērā atkarīga attiecīgo saistošo noteikumu izpildes efektivitāte. Pie tam te kopumā izvirzās jautājums par centralizāciju vai decentralizāciju un noteikti atzīmējams subsidiaritātes princips, kas minēts arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā un, ievērojot kuru, organizē valsts pārvaldi. Būtiskas ir tiesības rīkoties tuvāk iedzīvotājiem un atbilstoši attiecīgā reģiona vajadzībām. 43. un 44.pantā noteiktās tiesības ļauj realizēt likuma normas atbilstoši konkrētās teritorijas nepieciešamībai, nevis visu centralizēt.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1314732
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register