Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:303749
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.12.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Extract

Mūsdienās vēlēšanu kampaņa sākas divus gadus pirms prezidenta vēlēšanām, neilgi pirms pirmsvēlēšanu balsojumiem. Šajos balsojumos lielākās partijas ievēl savus kandidātus. Lai gan balsošanā piedalās tikai partiju biedri, balsu skaits tiek sadalīts pa štatiem un uzvara lielākajos štatos parasti garantē nominēšanu, kas arī ir iemesls kāpēc kampaņa sākas vēl pirms balsojumiem. Kampaņu finansē ne tikai ar paša kandidāta līdzekļiem, bet arī ar ziedojumiem. Amatā pirmo termiņu esošais prezidents parasti automātiski tiek nominēts kā partijas kandidāts nākamajām vēlēšanām. Kandidāta izvirzīšanu formāli apstiprina partijas konferencē. Izvēlētais kandidāts izvēlas savu viceprezidenta kandidātu un arī šo izvēli automātiski apstiprina konferencē. Lai gan nominēšanas konferencēm ir ilga vēsture, to nozīmīgums ir krietni mazinājies un mūsdienās ir vairāk ceremoniāls, tomēr tās joprojām kalpo, lai sagatavotu partijas vēlēšanām un pievērstu publikas uzmanību kandidātiem. Kandidāti piedalās televīzijas debatēs, visbiežāk gan uz tām aicina tikai Demokrātu un Republikāņu kandidātus. Kandidāti arī dodas tūrē pa visu valsti, lai skaidrotu savu politisko nostāju un pārliecinātu vēlētājus un savāktu ziedojumus. Mūsdienu vēlēšanu kampaņas lielākoties ir mērķētas uz svārstīgo štatu pārliecināšanu ar reklāmām masu medijos un biežām kandidātu vizītēm.
ASV prezidentu ievēl vispārējās netiešās vēlēšanās - katrs štats izvēlas savus balsotājus jeb elektorus, kuri savukārt veido Vēlēšanu kolēģiju, kura ievēl prezidentu. Katra štata elektoru skaits atbilst šī štata pārstāvju skaitam kongresā, bet Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Kopš 1964. gada elektoru skaits ir 538, bet katra štata elektoru skaits, tāpat kā pārstāvju skaits Kongresā, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita štatā un tiek pārskatīts reizi desmit gados. Kārtību kādā ieceļ elektorus katrs štats var noteikt atsevišķi, mūsdienās elektorus visos štatos ievēl. Elektoru kandidātus izvirza štatu valdībās esošās partijas vasarā pirms vēlēšanām, kuras savukārt notiek gada, kurš dalās ar četri (t.i. piem., 2000; 2004; 2008) pirmajā otrdienā, kas iekrīt laika posmā no 2. līdz 8. novembrim.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1119926
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register