Jūras dziļākajās vietās dzīvība vairs nav iespējama, pazūd uz grunts dzīvojošie dzīvnieki un samazinās ekosistēmas pašattīrīšanās spēja. Īpaši tiek ietekmēta mencu populācija (tā ir komerciāli nozīmīga zivju suga), jo to nārsta rajons ir tieši Baltijas jūras centrālā daļa un ikriem ir ierobežotas iespējas izdzīvot bezskābekļa apstākļos. Notiek ilgāka un stiprāka zilaļģu ziedēšana vasarā, kā arī agrāka fitoplanktona ziedēšana pavasarī. Gada maksimālais jūras ūdenslīmenis attiecībā pret pieņemto Baltijas jūras absolūto augstumu pēdējo 100 gadu laikā vidēji palielinās. Pieaug DR, R vēju loma spēcīgu vētru norisē.
Nākotnes prognoze: Līdz 2100. gadam, atkarībā no sabiedrības attīstības gaitas, sagaidāma Baltijas jūras līmeņa celšanās no 18 līdz 59 cm.
Sekas: Jo vairāk pieaugs ūdens gada vidējā temperatūra, jo vairāk būs nepieciešams samazināt Baltijas jūras piesārņojuma slodzi, un tas nozīmē izmaksu pieaugumu gan investīciju, gan tarifu veidā. Ja lielas Baltijas jūras teritorijas neaizsalst, ziemojošiem putniem ir lielākas ziemošanai piemērotas teritorijas, vienlaikus bezledus režīmā ievērojami palielinās vētru ietekme uz krasta eroziju un uzskalošanos. Nedaudz pieaugs vidējais vēja ātrums. Diezgan ievērojami, jo sevišķi Rīgas jūras līcī, pieaugs vētru atkārtojamība. Klimata pārmaiņu ietekmē varētu palielināties saldūdens zivju sugu skaits Baltijas jūras piekrastē, savukārt plekstes varētu iet mazumā. Var pieaugt reņģu produktivitāte. Ledus ilguma un izplatības samazināšanās negatīvi ietekmē pogaino roņu populācijas daudzumu. Samazinātā sāļuma un pārzvejas dēļ saruks mencu daudzums.
Piekraste
Latvijas piekrastē līdz 4–5 mēnešiem pagarinās tādu vētru darbības aktīvais periods, kuras izraisa krasta eroziju. Vērojama izteikta vētru sezonas pārbīde uz janvāri.
Nākotnes prognoze: Vējuzplūdu iespējamību piekrastē stipri ietekmēs ne tikai prognozētais vētru intensitātes pieaugums, bet arī Baltijas jūras līmeņa paaugstināšanās.
…
