Konstitucionālo tiesību avoti un to struktūra.2.
Pastāv objektīvie un juridiskie avoti. Konst.ties. juridiskie avoti ir konstitūcijas, likumi, starptautiskie līgumi, izpildvaras, konst. tiesas, pašvaldības normatīvie akti, tiesu precedenti u.c.Adrninistratīvo aktu procesa noteikumu 10.punktā ir noteikts, ka izdodot un piemērojot administratīvo aktu, jāievēro šāda vispārējo Latvijas ties. normu hierarhija, ņemot vērā to juridisko spēku: )Satversme. 2) Likumi, MK noteik. ar likuma spēku,3) MK noteikumi 4) Pašvaldibu saistošie noteikumiŠeit nav noteikts, kur jāierindo starptautiskie līgumi, starpvaldību līgumi. 1994.g.l3.janv, lik. "Par LP. starptautiskajiem līgumiem" 13.p. ir noteikts, ka ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteik. nekā LR likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteik. Līdz ar to starptautiskie līgumi iegūst it kā augstāku spēku, nekā pat Satversme, tomēr Satversmi ir apstiprinājumi Satversmes sapulce, grozījumus tajā var izdarīt Saeima, kā arī starptautiskos līgumus apstiprina Saeima. Par šo jaut. Joprojām notiek diskusijas, kur tad īsti irjāierindo starptautiskie līgumi. Strīdīgs jaut. bija ari par Konstitucionālo lik., kura normas nu jau ir iekļautas Satversmes atsevišķā daļā. Pašreiz spēkā esošā Satversme sastāv no 6 nodaļām :1) vispārējie noteik., 2) Saeima, 3) Valsts prezidents, 4) MK, 5) Likumdošana, 6) Tiesa, 7) Valsts kontrole, 8) Cilvēka pamatties. (sp. no 06.11.98).Satversmes struktūrā un saturā ir rūpīgi iestrādāti galvenie modernā konstitucionālisma pamatprincipi - suverenitāte, tautvaldība, valsts varas dalīšana, tiesiskas valsts u.c. principi. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (l.p.).
Konstitucionālās tiesiskās attiecības, to subjekti. 3.
Konst.ties. attiecības rodas konst.ties. normai saskaroties ar īstenību, saistīt ar notikumiem, darbībām (piem. konst.ties. attiec, rodas, kad konst.ties. norma sāk darboties starp Valsts kontroli un Saeimu). Konst.ties. normas var šīs attiecības radīt, izmainīt un izbeigt. Konst.ties. subjekti iedalāmi divos veidos (šis loks ir svarīgs) 1.Individuālie = fiziskas personas (pilsoņi, indivīdi, vēlētāji, deputāti, bezvalstnieks u.c); 2.Kolektīvie = sabiedriski veidojumi (jurid. pers., tauta, nācija, valsts, valsts organizācijas, partijas, iestādes u.c). * tauta - valsts pilsoņu kopums; *nācija (etniskais kopības apzīmējums). Konst. ties. attiecības var būt: 1)pastāvīgas, 2) pārejošas. No latīņu val. "constitutio" — iekārtojums, nodibināts. KT ir vērstas uz trīs objektiem- cilvēku, sabiedrību un valsti un reglamentē attiecības, kas rodas šo objektu dzīvē. Tās veido visu trīs objektu dzīves tiesiskos pamatus (KT koordinējošais, regulējošais un organizējošais aspekts). Jāatceras, ka KT regulē tikai tās attiecības, kas saistītas ar konstitucionālajām normām, tās var iejaukties arī politisko, sociālo, ekonomisko attiecību sfērā, taču neregulē šīs sfēras. KT pašas par sevi ir arī nedaudz politizētas, jo tās var tikt regulētas ar politisko līdzekļu palīdzību. Ir juridiskais (tiesiskais) un materiālais (faktiskais) saturs. Juridiskais saturs sastāv no tiesībām un pienākumiem starp konstitucionālo attiecību subjektiem. Par KT attiecību objektiem var nosaukt sociāli politiskās un sociāli ekonomiskās vērtības, uz kurām ir vērstas konstitucionāli tiesiskās attiecības. Konst.ties. juridiskie avoti ir konstitūcijas, likumi, starptautiskie līgumi, izpildvaras, konst. tiesas, pašvaldības normatīvie akti, tiesu precedenti u.c.Adrninistratīvo aktu procesa noteikumu 10.punktā ir noteikts, ka izdodot un piemērojot administratīvo aktu, jāievēro šāda vispārējo Latvijas ties. normu hierarhija, ņemot vērā to juridisko spēku: )Satversme. 2) Likumi, MK noteik. ar likuma spēku,3) MK noteikumi 4) Pašvaldibu saistošie noteikumi
…
