Morālais kaitējums un tā atlīdzināšana

4 Kopsavilkums
1. Nosakot morālā kaitējuma apmēru tiesām būtu jāpiemēro paplašinātā normatīvo aktu iztulkošanas metode;
2. Nepieciešams veikt grozījumus Civillikuma 1415. pantā un 1592. pantā vārdu „tikumība” aizstāt ar vārdu „morāle”, kas palīdzētu tiesām sistēmiski iztulkot jēdzienu „morālais kaitējums”
3. Augstākās tiesas Senātam ir jābūt tai institūcijai, kas nosaka gala apmēru morālā kaitējuma kompensācijai;
4. Tiesām ir jāizstrādā saistoša morālā kaitējuma definīcija, kā tas ir, piemēram, Anglijā, kur liela loma ir precedentu tiesībām;
5. Nosakot morālā kaitējuma apmēru tiesām atbilstoši Civillikuma piektajam pantam spriedumos nepieciešams norādīt vispārējos tiesību principus uz kādiem tiesa ir balstījusies;
6. Nemantiskā kaitējuma kompensēšanai katru reizi nav nepieciešams noteikt mantiskās kompensācijas apmēru. Senātam būtu jāvērtē vai cietušajam pietiekamu gandarījumu nesniedz, piemēram, vainīgā kriminālsods;
7. Nemantiskās kompensācijas apmēri pēdējos gados pieaug līdz ar to var sagaidīt, ka personas, kuru tiesības un tiesiskās intereses būs aizskartas mēģinās savu taisnību aizstāvēt prasot morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
8. Civillikuma 1635. pantā nepieciešams paplašināt subjektu loku kam morālais kaitējums piešķirams pēc likuma. Šobrīd pēc likuma kompensācija piešķirama noziedzīgos nodarījumos cietušām personām, bet paplašināt varētu arī tām personām, kam netaisnīgi ierobežotas to pamattiesības.
…