Likumdošanas process Saeimā var būt ļoti garš un sarežģīts, tajā var ietilpt novecojušu juridisko normu novēršana vai tiesību robu aizpildīšana un tāpēc mana darba mērķis ir aplūkot vienu no likumdošanas veidiem – deleģēto likumdošanu.
Rakstot šo darbu, galvenais mērķis ir izpētīt deleģētās likumdošanas būtību, vienkāršākiem vārdiem sakot, kas ir deleģētā likumdošana. Kā arī izpētīt deleģētās likumdošanas pieļaujamību Latvijas valststiesībās, uz kāda pamata tiek deleģētas tiesības izdot normatīvos tiesību aktus.
Tēma „deleģētā likumdošana” ir aktuāls temats, jo daudz noteikumu ir izdoti balstoties tieši uz šo institūtu, piemēram, ļoti daudz ir Ministru kabineta izdotie noteikumi, kuri regulē kādu jautājumu attiecīgajā sfērā. Arī pašvaldību saistošie noteikumi ir balstīti tieši uz deleģēto likumdošanu.
Šis jēdziens pasaka, ka primārais likumdevējs ir parlaments ( Latvijā arī tauta ), bet deleģētais likumdevējs var darboties likumdošanas jomā tikai tad, ja primārais likumdevējs tam šādas tiesības vispār vai konkrētajā gadījumā ir deleģējis.
Rakstot darbu, galvenokārt, tiek izmantoti Latvijas Republikas likumi un dažādi raksti par deleģēto likumdošanu.…