-
Eksāmena jautājumu atbildes tiesību vēsturē
17. LV Republikas Satversmes grozījumi un papildinājumi 6.Saeimas laikā. (95.-98.g)
6.Saeimas vēlēšanas notika 1995.gada 30.septembrī un 1.oktobrī.
Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6.Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7.Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu.
Sākumā 6.Saeimas priekšsēdētāja bija dr. Ilga Kreituse, bet no 1996.gada 26.septembra par priekšsēdētāju kļuva Alfreds Čepānis
18. LR 7.Saeimas darbība un galvenie pieņemtie likumi.
Saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmo reiz Latvijas valsts vēsturē vēlēšanas notika vienā dienā- 1998.gada 3.oktobrī. Saeimā bija 16 patstāvīgās komisijas. 7.Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi administratīvā procesa likumā un kriminālprocesa kodeksā. Priekšsēdētājs- J.Straume.
19. 8.Saeimas darbība, galvenie pieņemtie likumi.
Notika 2002.g. 5.okt.
Priekšsēdētāja- I.Ūdre
8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
20. 9.Saeima
savu darbību sāka 2006. gada 7. novembrī un beidza 2010. gada 1. novembrī.
Darbība- 2006. gada 7. novembrī par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēts Indulis Emsis (ZZS), bet par priekšsēdētāja biedrēm: Vineta Muižniece (TP) un Karina Pētersone (LPP/LC). Saeimas sekretārs irDzintars Rasnačs (TB/LNNK), bet viņa biedrs ir Andrejs Klementjevs (SC). 2007. gada 25. septembrī I. Emsi Saeimas priekšsēdētāja amatā nomainīja Gundars Daudze (ZZS). 2009. gada 19. martā K. Pētersoni amatā nomainīja Solvita Āboltiņa (JL). 2009. gada 3. septembrī V. Muižniece atstāja Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu, bet 2010. gada 15. aprīlī šajā amatā atkārtoti ievēlēja K. Pētersoni (LPP/LC). 9. Saeimā darbojās 16 komisijas.
…
1.Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās. 1887.g. likums par K-jas 1870.g. pilsētu nolikuma piemērošanu Baltijas gub. Nodibināja vēlētus pašvaldību orgānus-pilsētas domi, valdi, galvu. 1888.g.likums par policijas reformu. Ieviesa centralizēto pārvaldes sistēmu, atceļot Baltijas vācu policijas iestādes. 1889.g.pagaidu noteikumi par zemnieku iestāžu sastāvu un kompetenču grozīšanu. Paredzēja, ka jāieceļ komisāri zemnieku lietās. 1889.g.tiesu reforma Baltijā noteica, ka K-jas imp.1864.g.ustavi tiek piemēroti Baltijas guberņās. Likums tiesas iedalīja: vietējās tiesās (pagasta, miertiesas, miertiesnešu sapulces) un vispārējās tiesās (apgabaltiesas, tiesu palāta, senāts). Miertiesas-tajās darbojās miertiesneši, kurus apstipr.tiesl.ministrs. apelācijas instance bija miertiesnešu sapulces, kuru darbs tika organizēts sesijās. Apgabaltiesas-nodibināja Rīgā,Jelgavā,Liepājā, vēlāk arī D-pilī. Izskatīja svarīgākās civillietas, krimināllietas. Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt tiesu palātā Pēterburgā. Pagasta tiesa- tiesnešus, vietniekus ievēlēja pagasta kopsap.uz 3 gadiem. šos tiesnešus apstiprināja miertiesnešu sapulcē. Pārsūdzības par spriedumiem izskatīja zemnieku virstiesa. Līdz ar tiesu reformu, stājās spēkā advokatūra un prokuratūra. Prokuratūra tika iecelta caur cara pavēli. Advokatūra tika veidota pēc Krievijas struktūras, visplašākā kompetence bija zvērinātiem advokātiem. Izņēmumu veidā varēja pastāvēt arī privātadvokāti. Tiesvedības valoda reformu laikā tika mainīta uz krievu valodu. Tradicionāla Baltijas pilsētu pašvaldības iestāžu kompetence tika sašaurināta pat līdz pilnīgai likvidācijai. Pēc 1889.g. likuma par tiesu iekārtas pārveidošanu Baltijas guberņās- pilsētas rātes tika pilnīgi likvidētas, abas ģildes joprojām pastāvēja, Rātes funkcijas aizstāja guberņas varas iestādes. 2.Baltijas vietējo likumu kopojumu būtība. Pēc Vidzemes muižn. Ierosinājuma 18.gs.tika izdots Krievijas impērijas ukazs, kas noteica, ka Baltijas novada tiesības ir jāsakārto vienkopus Baltijas likumu grāmatā. No sākuma tika plānots kopojums 5 nodaļās. 1. Baltijas novada iekārta 2. Kārtu privilēģijas 3. Baltijas novada civillikumi 4. civilprocesa tiesības 5. Kriminālprocesa tiesības
- Eksāmena jautājumu atbildes tiesību vēsturē
- Komerctiesības - eksāmena jautājumu atbildes
- Latvijas tiesību vēsture
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas tiesību vēsture
Summaries, Notes for university7
-
Komerctiesības - eksāmena jautājumu atbildes
Summaries, Notes for university27
-
Eksāmena jautājumu atbildes konstitucionālajās tiesībās
Summaries, Notes for university10
-
Eksāmena jautājumu atbildes saistību tiesībās
Summaries, Notes for university57
-
Valsts eksāmena jautājumu atbildes civiltiesībās
Summaries, Notes for university107