Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:381825
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.07.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Extract

Tiesības – cilvēka, dabas un sabiedrības noteikta sabiedrisko attiecību regulācijas sistēma, kas pauž personības brīvību un kurai piemīt normatīvisms, formālā noteiktība oficiālos avotos un nodrošināta valsts piespiedu mehānisma iespēja.
Tiesību sistēma – tā ir iekšējais veidojums, kurš izpaužas valstī darbojošos normu vienotībā un saskaņotībā – pašas tiesības, tiesiskā apziņa, tiesu (juridiskā) prakse. Tiesības ir politiskās sabiedrības normatīvās funkcijas izpausme.
Kontinentālās Eiropas (romāņu-ģermāņu);
Anglo-amerikāņu (anglosakšu);
Saciālistisko tiesību;
Islama tiesību;
Austrumāzijas;
Hinduistisko tiesību;
Āfrikas tradicionālo tiesību loks.
Kontinentālās Eiropas (romāņu-ģermāņu) tiesību sistēmu grupa aptver tas valstis, kurās juridiskā zinātne ir veidojusies uz romiešu tiesību pamatiem. Priekšplānā izvirzās tiesību normas, kuras tiek uzskatītas par tādām uzvedības normām, kas atbilst taisnīguma un morāles prasībām. Šī tiesību sistēmu grupa izveidojās Eiropā, kā kontinentālās Eiropas universitāšu darba rezultāts. Sākot ar XII gs., par pamatu ņemot imperatora Justiniāna kodifikāciju, tika izveidota un tālāk attīstīta vispārēja juridiska zinātne. Šodien romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas ir atrodamas pārsvarā kontinentālajā Eiropā, taču arī Latīņamerikā un atsevišķās Āfrikas valstīs, kur tās pamazām tika ieviestas kolonizācijas vai labprātīgās recepcijas rezultātā.
Šīs tiesību sistēmas pamata ir tādi avoti, kā, piemēram, romiešu civiltiesības, ģermāņu paražu tiesības, viduslaiku teologu pētījumi vai dabisko tiesību filozofija.
Būtiska nozīme ir tiesību avotu hierarhijai un struktūrai sadalījuma pa dažādām nozarēm un pakārtotības līmeņiem. Ir raksturīga izteikta tendence veidot kodifikācijas un tiekšanās pēc vienkāršības, skaidrības un stingrības normu sastādīšanā, tam raksturīgs galvenais princips, ka rakstīta norma dominē par tiesnešu viedokli vai pārliecību. Kopumā romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu filozofija diezgan atturīgi izturas pret individuālismu.
Anglosakšu tiesību sistemu grupa ir otra lielākā tiesību sistēmu grupa apvieno tās tiesību sistēmas, kas radušās Anglijā karalisko tiesu instanču darbības rezultātā jau sākot no Normāņu iekarojuma laikiem, kad tika izveidotas t.s. vispārējās tiesības (common law), vai arī pārņemtas no Anglijas tiesību sistēmas citās valstīs vai provincēs. Galvenās atšķirības anglosakšu sistēmā ir:
atteikšanās no romiešu tiesībām, neskatoties četrsimts gadu ilgstošo romiešu valdīšanu Anglijā;
īpaša tiesību koncepcija, kas tiesību normu uzskata ne tik daudz par abstraktu uzvedības noteikumu, bet gan par līdzekli strīdu atrisināšanai;
tiesību sistēmas attīstībā galvenā nozīme ir tiesu praksei un nerakstītajām normām;
tiesību normas vairāk koncentrētas uz tiesu procesa norises jautājumiem, tiesas procedūru, pierādījumu pasniegšanu, ne tik daudz uz strīdu atrisināšanas iespēju loģiskajiem meklējumiem;
galvenais tiesību avots anglosakšu sistēma ir tiesu precedenti, t.i. agrāk pieņemtie tiesu lēmumi;
anglosakšu tiesību sistēma ir vairāk induktīva un balstīta pieredzē, nekā deduktīva un loģiska.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,20 €
Work pack Nr. 1150812
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register