Secinājumi
2007. gads iesācies ar būtiskām izmaiņām bāriņtiesu darbā. No 1. janvāra spēkā stājies jaunais „Bāriņtiesu likums” un 2006. gada 21. decembrī pieņemtie jaunā likuma grozījumi. Balstoties uz līdzšinējo bāriņtiesu un pagasttiesu pieredzi, „Bāriņtiesu likumā” ir precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kā arī precīzāk noteikti lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi, nodalīta bāriņtiesu kompetence no sociālo darbinieku kompetences. Īpaši svarīgi ikdienas darbam ir likumā norādītās tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt ziņas no komercsabiedrībām un kredītiestādēm, veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, pārbaudīt bērna dzīves apstākļus.
Ar likuma spēkā stāšanos vairs nepastāv dalījums bāriņtiesās un pagasttiesās, visā valstī darbojas bāriņtiesas.
Likumā definēti bāriņtiesu pienākumi un tiesības, iekļauta nodaļa par lietu izskatīšanas piekritību, kā noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām bāriņtiesām un institūcijām, tādējādi veicinot starpinstitucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos, paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā.
Priekšlikumi
Bērna tiesību aizsardzības likuma 45.1pants ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad, izvērtējot visus apstākļus, bāriņtiesa konstatē, ka vecāku vēlme nodot bērnu citas personas aprūpē ir pamatota (piemēram, darbs vai mācības ārzemēs u.c.). Savukārt gadījumos, kad bāriņtiesa konstatē kādu no Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā – Civillikuma) 203.pantā minētajiem apstākļiem, bāriņtiesai ir jālemj par bērna ārpusģimenes aprūpi. Par bērna ārpusģimenes aprūpi atbilstoši likuma 29.pantam bāriņtiesai ir jālemj arī gadījumos, kad to lūdz paši vecāki.
Bērna tiesību aizsardzības likuma grozījumi ir novērsuši iespējamās domstarpības un turpmāk atbalsta ģimenes un uzticības personas atbalsta forma ir piemērojama tikai tad, ja runa ir par bērnu, kurš atrodas ģimenes, nevis ārpusģimenes aprūpē.Likuma 26.panta otrā daļa paredz, ka šīs atbalsta formas par piemērojamām konkrētajā gadījumā atzīst pašvaldības sociālais dienests (sociālā darba speciālists). Bāriņtiesas kompetencē nav lēmuma pieņemšana, kas skar atbalsta ģimenes vai uzticības personas kā atbalsta formas piemērošanu. Taču bāriņtiesai atbilstoši Bāriņtiesu likuma 17.panta 5.punktam ir pienākums informēt pašvaldības sociālo dienestu par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība. Ņemot vērā situāciju ģimenē, sociālais dienests arī vērtē, kāda veida atbalstu ģimenei ir nepieciešams sniegt.
Lai izvērtētu personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt, bāriņtiesai ir jāņem vērā Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktais, ka bērna aprūpe nozīmē uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Tādējādi bāriņtiesai ir svarīgi arī noskaidrot, vai potenciālā persona, kuras aprūpē vecāki vēlas nodot bērnu, ir vienojusies ar vecākiem par bērna aprūpes izdevumu segšanu. Tāpat jāatceras, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna aprūpi.
…
