Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:388523
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.05.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Konstitūcija    4
  Īss ieskats konstitucionālo izmaiņu kārtībai    5
  Latvijas Republikas Satversme pieņemšana    7
  Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas kārtība    9
  Lielbritānijas konstitūcija    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Termins „konstitūcija” ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē „lēmums, noteikums”. Konstitūcija savā pamatā ir juridisks dokuments, kas pilda noteiktas funkcijas. Sabiedrībā valda dažādas definīcijas par to, kas tieši ir konstitūcija un ko tā regulē. Viena no tām ir G. Bolingbroka. Viņaprāt konstitūcija skaidrojama kā tādu likumu, paražu un noteikumu kopums , kas rodas no īpašiem, stabiliem saprāta principiem un ir vērts uz noteiktiem sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī izveido tādu sistēmu, kam sabiedrība ir gatava pakļauties.1
Vācijas tiesību doktrīna uzsver, ka valsts kā tāda bez konkrētas konstitūcijas nav nekas vairāk kā ideāla konstrukcija, mākslīgs domas auglis, abstrakcija no vispārējās teorijas par valsti.2 Ar vārdu konstitūcija mēs saprotam dokumentu, kas ir nostādīts kā pamatu pamats. Valsts dokuments ar augstāko juridisko spēku, īpašu tiesisko nozīmi. Tajā noteiktas valsts institūciju organizācijas un funkciju īstenošanas pamatidejas.
Konstitūcija ir unikāla parādība no tāda viedokļa, ka katrā valstī tā ir dažāda. Konstitūcijām ir arī dažādi rašanās veidi un formas. Viens no veidiem ir oktroētās (visnedemokrātiskākās), valsts galva (monarhs) vienpersoniski dāvā ar vienpusēju aktu savai valstij, vai kolonijām (īpaši pēc II pasaules kara). Citas konstitūcijas ir pieņemtas ar Tautas Padomes lēmumu, kas ir vienīgais un galvenais varas pārstāvis valstī. Šis ir visplašāk izplatītais veids. Parasti pēc tās pieņemšanas tās tiek atlaistas. Šādā veidā tika pieņemta Francijas, Itālijas, Dienvidslāvijas konstitūcijas, kā arī Latvijas 1922. gada konstitūcija. Kā arī valdības izstrādātās konstitūcijas, kas tālāk tiek nodotas tautas vai parlamenta nobalsošanai. Šādā veidā tika pieņemtas Portugāles un Rumānijas konstitūcijas. Konstitūcijas var būt gan rakstītās – kodificētās (tas nozīmē, ka konstitūcija kā likums iever sevī vienotu struktūru ar iekšēju loģiku)(Vācija, Latvija, ASV), gan nerakstītās konstitūcijas, tās gan sastopamas reti, un tās parasti pastāv neilgu laiku. Parasti tās tiek pieņemtas pēc valsts apvērsumiem vai revolūcijām. (Lielbritānija), un arī daļēji rakstītās konstitūcijas(Malta). Latvijas Republikas Satversme ir rakstīta, savukārt Lielbritānijas konstitūcija ir jebkurš normatīvais akts. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1229516
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register