Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:390809
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.01.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 27 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Laulātā mantojuma tiesību vēsturiskā attīstība    5
3.  Laulība Civillikuma izpratnē    10
3.1.  Laulāto mantiskā attiecības    10
3.2.  Laulāto līgumiskās attiecības    16
3.3.  Laulības neesamība    19
4.  Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesība    21
4.1.  Laulātais kā likumiskais mantinieks    23
4.2.2.  Līgumiskajā mantošanā    30
5.  Atstumšana no mantojuma    32
6.  Pārdzīvojušā laulātā mantisko tiesību apliecināšana    36
7.  Kopsavilkums    41
8.  Anotācija    42
9.  Anotation    43
10.  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    44
Extract

2. Laulātā mantojuma tiesību vēsturiskā attīstība

Vietējo civillikumu kopojumā (turpmāk VCK) trešās daļas otrā nodaļa pirmais nodalījums regulēja laulāto mantošanu pēc Vidzemes zemes tiesībām. Daļā, kas attiecas uz pārdzīvojušās laulātās mantošanu (atraitnes mantošanu) noteikts, ka par atraitni- māti atzīstama laulātā, ja viņai laulībā ar mirušo vīru ir viens vai vairāki bērni un ja no tiem vai to lejupējiem kāds tajā laikā, kad laulība izbeidzas ar vīra nāvi, ir dzīvs, tāpat arī atraitne uzskatāma par atraitni– māti, ja pēc vīra nāves dzemdē viņa bērnu. Atraitnei- mātei, kurai ir bērni, kopā ar tiem piešķirta viņas mirušā vīra visa nesadalītā mantojuma pilnīga valdīšana, tik ilgi, kamēr viņa pati to vēlas (1710.-1711.pants).
Vīram piederošos nekustamos īpašumus atraitne nevarēja bez bērnu piekrišanas ne atsavināt, ne ieķīlāt, ne apgrūtināt ar hipotēkām, pie kam šāds aizliegums attiecās arī uz to daļu, kura pienāktos viņai pašai, mantojumu sadalot(1715.pants). Tika arī noteikts, ka bērniem pa mātes atraitnības laiku pieder tikai pagaidu tiesības, kura piepildās ne agrāk, kā mātei sadalot ar viņiem mantojumu, vai viņai mirstot( 1719.pants.).
VCK 1722. pants noteica mantojuma dalīšanu. Ja atraitne pati vēlējās sadalīt mantojumu ar bērniem, vai ja viņa stājas jaunā laulībā, tad viņa bez savas atsevišķās mantas un bez visa tā, ko viņa ienesusi laulībā, vai ko viņa ieguvusi laulības laikā mantojuma ceļā vai kā citādi, dabūja vēl kā savu daļu no vīra atstātā mantojuma:
1) visu kustamo mantu;
2) vienu bērna daļu no nekustamās mantas;
3) tādu pašu daļu no viņas vīra parādu prasījumiem.
1728.pants nosaka, ka ja bērni, ar kuriem mantojums dalāms, ir vienīgi dēli vai vienīgi meitas, tad no muižas atraitne dabūja tādu pašu daļu kā katrs no bērniem, bet ja līdz ar dēliem ir arī meitas, tad atraitnei nodalīja divkāršo daļu jeb dēla daļu. Mūsdienās, protams, demokrātisku valstu tiesībās ko tādu būtu grūti vai pat neiespējami atrast, bet tajā laikā šāds aspekts (audzināšanas aspekts) bija ļoti būtisks. Salīdzinot ar mūsdienu Civillikumu pamatoti šāds regulējums vairs nav noteikts, jo tas ir diskriminējošs, bērnu audzināšana pati par sevi ir liela atbildība un pienākums, un bērnu dalīšana meitās vai dēlos būtu nepamatota.
VCK izdala papildus mantošanas tiesību bezbērnu mātei- kurai vīram mirstot nav bijuši bērni, vai bērns ieņemts, bet pēc vīra nāves piedzimis nedzīvs, kā arī tad, ja viņas laulībā bērni nomiruši pirms laulības izbeigšanās, neatstādami lejupējos (1742.pants).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,98 €
Work pack Nr. 1149354
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register