Dokumentu kriminālistiskā pētīšana

Vārds „dokuments” ir cēlies no latīņu „documentum”, kas nozīmē pamācība, pierādījums, apstiprinājums. Kriminālistikas sākumposmā līdz pat šī gadsimta 50-tajiem gadiem par dokumentu uzskatīja tikai objektu, visbiežāk papīru, uz kura kaut kas fiksēts ar rakstu zīmēm – burtiem vai skaitļiem. Tomēr attīstoties fotogrāfijai, audio/video aparatūraiun datortehnikai, kriminālapritē un līdz ar to kriminālistu izpētē arvien biežāk nokļuva un nokļūst objekti, uz kuriem lietai nozīmīgs fakts vai apstākļi fiksēts ne rakstiski, bet ar tehniskiem līdzekļiem – foto, audio un video ieraksti, datora disketes u.tml. Tagad dokumentu varētu definēt šādi: • Dokuments ir ikviens objekts, uz kura cilvēks apzināti ar kādām nosacītām zīmēm (burtiem, skaitļiem, hieroglifiem, piktogrammām u.tml.) vai tehniskiem paņēmieniem fiksējis kādu faktu vai ziņas par to. Jāatzīmē, ka dažādās valstīs dokumentu definējums ir atšķirīgs. Tā, piemēram, atbilstoši Kanādas likumiem par dokumentu uzskata visu to, kas ir uzrakstīts. Piemēram, izrādījās, ka uz olas uzrakstītais čeks tā uzrādītājam banka tika izmaksāts.