Secinājumi
1.Šajos krīzes laikos, cilvēki nespēj atļauties zaudēt vēl vairāk, nekā viņiem tagad ir. Viens no veidiem, lai nezaudētu ne veselību, ne naudu, ne kaut ko tamlīdzīgu ir, sastādīt darba vietā darba koplīgumu. Tādā veidā darbinieks var iegūt vairāk nekā zaudēt. Protams, darba koplīgums ir dokuments, ka vairāk atbalsta darbinieku nekā darba devēja, tāpēc darba devēji vienmēr cenšas izvairīties no darba koplīgumiem. Taču, ja tas ir sastādīts nekonkrēti vai nepareizi, tad tas ir ieguvums vairāk darba devējam nekā darbiniekam. Šobrīd atbildība par tiesību normu pārkāpumiem, kas attiecas uz darba koplīgumu, ir formāla. Tā neveicina līgumslēdzēju puses, darba devēja, ieinteresētību darba koplīguma slēgšanā un izpildē. Tāpēc ar tiesiskiem līdzekļiem jānostiprina darba koplīguma esamība attiecīgajā uzņēmumā, reģistrējot to Valsts Darba inspekcijā, kura pieņemtu lēmumu par tā atbilstību spēkā esošajām tiesību normām un sniegtu nepieciešamo palīdzību tā noslēgšanai.
2. Izpētot darba koplīgumu, var secināt, ka tas ir gandrīz identisks vienkāršam līgumam, taču tie abi atšķiras ar to, ka sastādot darba koplīgumu, jāņem vērā tas, ka tur ir citi likumi un prasības lai to izveidotu.
3.Cilvēki gadu gaitā ir kļuvuši gudrāki un izglītotāki, viņi spēj aizsargāt savas tiesības, it īpaši saistībā ar darbu, un viņiem ir zināms, kā tas ir izdarāms. Agrāk, kad nebija tādu Darba likumu, tad cilvēku varēja viegli apkrāpt, un viņš to pat nesaprastu. Taču mūsdienās ir savādāk. Darba devējam tagad ir jāskatās kas ir rakstīts darba koplīgumā, lai darbinieks neapkrāptu viņu pašu.
4.Darbinieki kā darba koplīguma slēdzēja puse, slēdzot darba koplīgumu:
var nodrošināt sev lielākas tiesību garantijas, nekā tās noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos aktos;
iegūst ar likumu aizsargātu programmu savu tiesību un prasību nodrošināšanai koplīguma darbības laikā;
iegūst papildu iespējas savu spēju un profesionālās izaugsmes attīstībai.
5.Darba devējs piedaloties koplīguma noslēgšanā nodrošina:
darbinieku nodarbošanos saskaņā ar koplīgumā noteiktajiem mērķiem;
lojālu attieksmi pret organizāciju;
darbu vienā komandā;
iegūst garantiju par to, ka darba koplīguma izpildīšanas gadījumā darbinieki un arodbiedrības organizācijas necels pretenzijas pret koplīgumā iekļautajiem jautājumiem un tiesību normām;
veido labvēlīgas savu darbinieku savstarpējās attiecības, gūst garantijās varbūtējās spriedzes novēršanai;
ietekmē naudas (sociālo) un tautsaimniecības politiku.
6.Darba attiecības ir daudzšķautnainas. Līguma (sociālā) dialoga ceļš ir atzīts par vispiemērotāko sadarbības veidu starp darba devēju un darbiniekiem. Sociāla dialoga gadījumā vidutāja loma jāuzņemas arodbiedrībām, aktīvi iesaistoties darba tiesisko attiecību regulēšanā.
…
