Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
9,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:419217
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Valsts teorijas loma juristu praktiskajā darbā.
Jurisprudence ir taisni saistīta ar valsts teoriju, jo gan valsts, gan juristu darbība ir cieši saistīta ar tiesībām. Valsts nevar pastāvēt bez likumiem, kas nodrošina kārtību valstī, visām darbībām, kas tiek veiktas valstī, ir jābūt likumīgām.

2.Valsts kā universāla sabiedrības organizācijas forma.
Šai izpratnē valsts ir liela, īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir kopēja vēsturiska pieredze. Socioloģiskā izpratnē valsts ir vai nu sabiedriskās varas atbalstīta un organizēta grupa, vai tā izveidojusies grupa, kuras galvenā sastāvdaļa ir sabiedriskā vara. Ja valsti aplūko kā grupu vai sabiedrisku kopību, var izvēlēties vienu no atšķirīgiem uzskatiem. Var domāt, ka tā ir dabiska grupa, kura izveidojusies stihiski, bez jebkāda kopēja mērķa, nevis tāpēc, lai sasniegtu kopējus mērķus. Ja valsts ir dabisks veselums, tad, ka uzskatīja Herberts Spensers, tā rodas sabiedrību civilizācijas attīstības rezultātā un tās pamatā ir krasāks sabiedriskā darba dalījums. Dabiska grupa ir organiska kopiena, tā atgādina dzīvu organismu. Pastāv arī otrs viedoklis, ar ko saskaņā valsts tiek uzskatīta par mērķtiecīgu grupu. Tā radusies un eksistē tāpēc, lai cilvēki varētu sasniegt kopējus mērķus, bet īpaši tāpēc, lai tie uzturētu iekšēju kārtību un saglabātu drošību pret ārējiem draudiem. Šīs augstāko mērķu kopienas pamatā var būt kopējas kultūras vērtības, etniska kopība vai ekonomiskās intereses. Ja valsts ir mērķtiecīga grupa, tās rašanās var būt kultūras vai civilizācijas attīstības vai ārēja iekarojuma iekšējās nepieciešamības izpausme. Abos gadījumos valsts ir rīcības sistēma, kurai jēgu piešķir priekšstats par kopēju mērķi. Mūsdienu sabiedrības reizēm izturas kā mērķtiecīgas grupas. Tikai sevišķi pārbaudījumi, kā, piemēram, kari vai masveida katastrofas, tā saliedē mērķa kopību, ka valsti var uzskatīt par mērķtiecīgu grupu, jo vairāk tādēļ, ka viedokļi par to, kādus mērķus valsts var īstenot un kādi mērķi tai jāīsteno, ir diezgan atšķirīgi. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,98 €
Work pack Nr. 1166598
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register