Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:473403
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.08.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Extract

Japānā 5.gs. ienāca ķīniešu rakstība, budisms, valsts tika reorganizeta pēc ķīniešu parauga. Tas ietekmēja arī tiesības. Pēc otrā pasaules kara noritāja Japānas tiesību pārorientācija uz vispārējām tiesībām, kas iespaidoja likumdošanu. Japānas tiesību sistēma balstās uz vācu tiesībām. Maznozīmīgi ir likumi, jo izšķirošu lomu spēlē samierinošas starpniecības un strīdu labprātīgas kārtošanas tradicionālās formas. Līdz ar to spiestas rēķināties pat oficiālās tiesības: tās līdzās likumā paredzetai tiesu procedūrai pieļauj arī samierināšanas procedūru ar speciāli veidotu arbitrāžu komiteju palīdzību.

Islama tiesību sistēma. Musulmaņu zemēs valstij ir pakārtota loma attiecībā pret reliģiju. Marokas, Alžīrijas, Irānas utt. tiesību sistēmas galvenā sankcija, kurai tiek pakļauts tiesību normu pārkāpējs, ir reliģiska sankcija – grēka stāvoklis, kurā nonak tas, kurš atsakās izpildīt savus pienākumus pret sabiedrību. Laicīgie sodi tiek uzskatīti par otršķirīgiem vai papildinošiem.

Musulmaņu tiesības dažādās musumaņu valstīs mūsdienu sabiedrībā ir dažādas, jo šo valstu tradīcijas ir diezgan atšķirīgas,tāpēc tās izšķir 3 grupās: 1) valstis, kur musulmaņi ir pamatiedzīvotāji, valstis, kuras kļuva par sociālistiskām – Vidusāzijas padomju valstis un Albānija, kuru pamats ir marksisma-ļeņinisma principi, valsts neatzīst islamu, šeit necentās saglabāt musulmaņu tiesības, un tiesā tās nepiemēro; 2) Afganistāna, Pakistāna, Kuveita, Saud Arābija – teorētiski dzīvo pēc musulmaņu tiesību normām, bet faktiski – pēc paražu tiesību normām, kuras atzīst musulmaņu tiesību visrsvaldību; 3) valstis kurās musulmaņu tiesības saglabājas tikai, lai noregulētu sabiedriskās dzīves atsevišķas puses, kas aizskar personīgo statusu, bet „mūsdienās tiesības” regulē sabiedrisko attiecību jaunas sfēras.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register