Nobeigums
Kā zināms, neviena, pat vispilnīgākā likumdošana nevar iepriekš paredzēt visas tās nestandarta situācijas, kuras var rasties dzīves laikā un prasīt tiesisko regulējumu, jo dzīve ir bagātāka, daudzveidīgāka nekā jebkuras juridiskās normas.
Tieši tādēļ nekur pasaulē nekad nav bijis un nav pilnīgu jeb „bezrobainu” ideālu tiesību, kas adekvāti atspoguļotu realitāti. Robi likumdošanā ir nevēlami, kaut gan objektīvi tie ir iespējami un neizbēgami. Tiesības nerodas uzreiz pēc valsts rašanās, ir nepieciešams noteikts periods, kura laikā tiek uzkrāta pieredze un zināšanas pareizai un vispusīgai sabiedriskās dzīves pamatjautājumu noregulēšanai. Šajā periodā valsts iestādēm bieži nākas lemt lietas, bez atbilstošām normām. Taču pat attīstītā likumdošanas sistēmā robu esamība nav izslēgta. Vēl vairāk, pēc N.I.Matuzova viedokļa robi pat kaut kādā mērā ir veselīgi, jo tie ļauj tiesai izlemt unikālas, retas lietas, izejot no saviem uzskatiem par taisnīgumu. Tiesas un citas struktūras nevar palikt bezspēcīgas tā fakta priekšā, kad ir nepieciešama valsts tiesiskā iejaukšanās. Bet tādus negaidītus faktus, strīdus un kolīzijas pat viszinošākais un tālredzīgākais likumdevējs, nav spējīgs paredzēt. Pie kam pēdējais pat necenšas globāli reglamentēt „jebko un visu” – jo tiesības, kā zināms, neregulē visu, bet gan īpaši svarīgas un būtiskas attiecības. Līdz ar ko tiesību tālākveidošana ir katras modernas tiesiskās iekārtas sastāvdaļa. Tā ir konstitucionāli tiesisku, juridiski metodoloģisku līdzekļu kopums, kas nepieciešams, lai novērstu likuma nepilnības visās tiesību nozarēs, tādā veidā nodrošinot pilnīgu tiesisko interešu aizsardzību.
Tiesību tālākveidošana pamatojas uz vairākiem vispārīgiem priekšnoteikumiem, tādiem kā - jāpastāv nepieciešamībai veikt tiesību tālākveidošanu; tiesību tālākveidošanai pēc iespējas cieši jāsakņojas tiesību sistēmā un tās rezultātam jābūt taisnīgam, pārbaudāmam un pamatotam ar pārliecinošiem juridiskiem argumentiem; tiesību tālākveidošanas rezultātā nepieciešams radīt pietiekami vispārīgu tiesību noteikumu, kas ir piemērots ne tikai attiecīgā dzīves gadījuma izšķiršanai, bet būtu attiecināms arī uz citiem līdzīgiem likumā nenoregulētiem dzīves gadījumiem.
…
