Pašvaldību institūciju sistēma

DAŽĀDIE VĀCIJAS PAŠVALDĪBU SISTĒMAS MODEĻI
Vienas valsts ietvaros iespējami daudz un dažādi pašvaldības modeļi (līdzīgi ASV):
1)Maģistrāta modelis (līdzīgs LV modelim) – padomē ievēlē priekšsēdētāju kas vada padomes sēdes.
*Padome no pašvaldības darbiniekiem (no 6-12 gadiem) ievēlē pašvaldības izpildorgānu – maģistrātu;
*Maģistrāta priekšgalā atrodas padomes ievēlēts burgmistrs (priekšsēdētājs), kas vada maģistrāta sēdes, un gadījumā, ja balsis sadalās līdzīgi, burgmistram ir noteicošā. Taču burgmistrs nav tiesīgs dot maģistrāta locekļiem saistošus norādījumus.
2)Ziemeļvācu padomes modelis – raksturīgi, ka padome no savu dalībnieku vidus ievēlē burgmistru, kas vada padomes sēdes un ir apveltīts ar padomes pārstāvniecības pilnvarām;
*vienlaikus padome ieceļ profesionālu pašvaldības pārvaldes lietu vadītāju – kopienas direktoru, kuram ir palīgi, kas atbild par konkrētām pašvaldības pārvaldes jomām;
*kopienas direktors vienpersoniski vada administrāciju, izstrādā padomes lēmumu projektus un nodrošina padomes pieņemto lēmumu izpildi.
3)Burgmistra modelis – padome no sava vidus ievēlē burgmistru, kas vienlaikus ir padomes un administrācijas vadītājs (nav nodalīta izpildvara un lēmējvara).
*papildus padome no padomes un administrācijas darbinieku sastāva ievēlē pārvaldi, kuru vada burgmistrs;
*pārvaldes funkcijās ietilpst padomes lēmumu projektu sagatavošana un pašvaldības administrācijas vadīšana, ņemot vērā burgmistra vadošo lomu;
*burgmistram ir tiesības padomes nobalsoto lēmumu neparakstīr un nodot padomei atkārtotai izskatīšanai.
4)Dienvidvācu modelis – institucionālā organizācija pašvaldībās līdzīga kā burgmistra modelī, izņemot faktu, ka burgmistrs tiek ievēlēts tiešās un mažoritārās vēlēšanās. Burgmistrs ir apveltīts ar padomes un administrācijas vadītāja pilnvarām.
…