Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Valsts parbaudījuma (eksāmena) atbildes uz jautājumiem Krimināltiesībās un Kriminālprocesā

     

    Summaries, Notes41 Law

14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:505554
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.02.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

20. Kriminālprocesa veidi.
KPL 7.pants. Apsūdzība kriminālprocesā Ja KPL nav noteikts citādi, KP veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors. Par KL 90. (Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā), 130. (Tīšs viegls miesas bojājums), 131. (Miesas bojājums aiz neuzmanības), 132. (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 136. (Piespiešana izdarīt abortu), 157.pantā (Neslavas celšana), 159.panta pirmajā daļā (Izvarošana (1) Par dzimumaktu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli (izvarošana)), 160.panta pirmajā daļā (Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana (1) Par pederastiju vai lesbiānismu vai dzimumtieksmju citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā, ja tādas darbības izdarītas, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli), 168. (Nepilngadīgā neatdošana un bērna atšķiršana no mātes, tēva un aizbildņa), 169. (Adopcijas noslēpuma izpaušana), 180.pantā (Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā), 185.panta pirmajā daļā (Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana (1) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu), 197.pantā (Nolaidība), 200.panta pirmajā daļā (Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana (1) Par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu) un 260.panta pirmajā daļā (Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana (1) Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums ar veselības traucējumu vai vidēja smaguma miesas bojājums) paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.
No 2011.gada 1.janvāra privātās apsūdzības process vairs netiek īstenots!!! Pirms tām KPL 7.pants skanēja kā ‘Publiskā un privātā apsūdzība’. Privātas apsūdzības KP izmantoja gadījumos, kad celta neslava, kā arī nodarīts tīšs viegls miesas bojājums (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos). Saeimas 2010.g.21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus KPL, kas paredz atteikties no privātās apsūdzības KP. Kriminālapsūdzības tiks uzturētas vienīgi publiskā procesā, pilnībā atsakoties no privātā apsūdzības procesa, kurā nenotiek pirmstiesas process un apsūdzību uztur pats cietušais. Turpmāk apsūdzību visās krimināllietās valsts vārdā uzturēs prokurors, nodrošinot visiem cietušajiem vienlīdzīgas iespējas un pilnvērtīgu tiesisko aizsardzību. Praksē tas radījis vairākas problēmas, tostarp saistībā ar miesas bojājumu nodarīšanu, jo bieži nav iespējams nošķirt, vai pārkāpums traktējams kā vardarbība ģimenē. Nereti par vardarbību ģimenē publiskās apsūdzības process tiek atteikts, pamatojot, ka par to veicams privātās apsūdzības process. Turklāt privātās apsūdzības procesu var uzsākt tikai tad, ja cietušais tiesā iesniedz sūdzību par konkrētu personu, kas izdarījusi noziegumu. Ja potenciālais apsūdzētais nav zināms vai privātpersonai to nav iespējams noskaidrot, cietušajam faktiski ir liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem, un cietušās personas savas intereses varēs aizstāvēt publiskās apsūdzības ceļā. Lai uzsāktu KP, būs nepieciešams cietušās personas pieteikums.
KP veidi. Var izdalīt 3 blokus: parastie (vispārīgie) KP, sevišķie KP un vienkāršotie KP.
Parastais (vispārīgais) KP. Ja netiek konstatētas pazīmes, kas ļauj veikt vienkāršoto vai liek veikt sevišķo KP, veicams parastais KP, t.i., ir „jāiziet” visas KPL noteiktās KP stadijas.
Stadijas. Parastajam KP ir obligātās un fakultatīvās stadijas. Obligātās stadijas ir sekojošas: saņemtas ziņas - pirmstiesas process (izmeklēšana + kriminālvajāšana) - lietas iztiesāšana pirmās instances tiesā (lietas sagatavošana iztiesāšanai + iztiesāšana) - tiesas nolēmuma izpilde. Bez obligātajām stadijām pastāv arī fakultatīvās: 1) likumīgā spēkā nestājušos tiesas nolēmumu pārskatīšana, t.i., apelācija vai kasācija 2) likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšana, t.i., lietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai lietu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu
Vienkāršotie KP. Tie ir veidoti pēc procesa vienkāršošanas pazīmes, t.i., tie ir vienkāršāki vai īsāki. Procesa virzītājam ir izvēles iespējas, t.i., tiesības izvēlēties, vai piemērot vispārīgo vai vienkāršoto KP.
Formas. Vienkāršotajam KP var izdalīt šādu formu sistēmu:
1) ārpustiesas KT attiecību risinājuma modeļi:
a) bez sodīšanas:
- KP pārtraukšana, personu atbrīvojot no Krim.atb.,
- nosacīta KP izbeigšana,
b) ar sodīšanu:
- prokurora priekšraksts par sodu.
2) KP, kas aptver lietas izskatīšanu tiesā:
a) saīsinātais KP,
b) KP neatliekamības kārtībā,
c) KP ar lietā slēgtu vienošanos,
d) KP ar lietas izskatīšanu tiesā bez pierādījumu tiešas un mutiskas pārbaudes.
Ārpustiesas modeli drīkst īstenot tikai tad, ja vainīgā persona tam piekrīt. Neviens no šiem modeļiem personu nereabilitē.
KP procesa virzītājs var izbeigt, personu atbrīvojot no Krim.atb, ja izdarīts n.n., kuram ir n.n. pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu; persona, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izlīgusi ar cietušo,....
KP izbeigšana, prokuroram personu nosacīti atbrīvojot no Krim.atb, pieļaujama, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā nn raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus u.c. lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs nn.
Prokurora priekšraksts par sodu pieļaujams gadījumos, kad izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums un prokurors, ņemot vērā izdarītā nn raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus u.c. lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka personai nevajadzētu piespriest ar brivibas atnemshanas saistītu sodu, taču to nevar atstāt arī nesodītu. Prokurors drīkst piemērot tikai naudas sodu vai piespiedu darbu.
Saīsināto KP var veikt, ja ir noskaidrota persona, kas izdarījusi nn un izmeklēšanu iespējams pabeigt 10 dienu laikā.
Procesa virzītājs var piemērot KP neatliekamības kārtībā, ja noskaidrota persona, kas izdarījusi nn, jo tā pārsteigta nn izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas, persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu un izmeklēšanu iespējams pabeigt 3 darba.d. laikā.
Vienošanos slēdz par vainas atzīšanu un sodu. To var slēgt prokurors pēc savas, apsūdzētā vai tā aizstāvja iniciatīvas. Ir jābūt noskaidrotiem apstākļiem, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu + apsūdzētajam ir jāpiekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam, kā arī vienošanās procesa piemērošanai.
Tātad visām vienkāršotajām KP formām var izdalīt noteiktas pazīmes: 1) piemērošanas ierobežotais raksturs (ne par visiem nn var piemērot vienkāršotās KP formas. Var, piemēram, kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu gadījumā); 2) piemērošanas izvēles iespējas (procesa virzītājam ir tiesības izvēlēties – piemērot vienkāršoto KP vai nē + kuru no formām piemērot. Tomēr vienmēr ir jāizvēlas vienkāršākā un ātrākā forma); 3) personas, kura pieņemami izdarījusi nn, uzskata izšķirošā loma (personai ir jāpiekrīt vienkāršotai KP formai, izņemot saīsināto KP un KP neatliekamības kārtībā).
Sevišķie KP. Tie ir izveidoti pēc kādas īpašas, specifiskas pazīmes, kas liek īstenot īpatnēju procesuālu formu.
Sevišķo KP pazīmes: 1) piemērošanas iespējas (procesa virzītājam netiek dotas izvēles iespējas, t.i., ja tiek konstatēta kāda no īpatnībām, tad ir pienākums veikt kādu no sevišķajiem KP); 2) piemērošanas ierobežotas raksturs (sevišķo KP jāveic tikai tad, ja tiek konstatēta īpašā pazīme).
Sevišķo KP veidi. Var izdalīt 4 veidus:, KP nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus piemērošanai, KP par noziedzīgi iegūtu mantu, KP mirušas personas reabilitācijai un KP, kurā tiek izskatītas sūdzības par KP izbeigšanas pamatojumu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −14,41 €
Work pack Nr. 1312579
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register