Pilnvarojums: pārstāvja darbības saturs
Pārstāvim pārstāvības tiesiskajās attiecībās nepieciešams zināms tiesību kopums, kuru sauc par pilnvarojumu.
Pilnvarojums var izrietēt no: pilnvaras, likuma, situācijas, tiesību normu piemērošanas akta.
Pilnvarojums izriet no:
pilnvaras -ja pilnvarotājs ar vienpusēja darījuma palīdzību izsaka savu gribu un nosaka pilnvarojuma saturu.
likuma - likumdošanā paredzētajos gadījumos.
Situācijas - kādā rīkojas pārstāvis.
tiesību normas piemērošanas akta - ja attiecīgai šī akta izdevēja iestādei šādu iespēju paredz tiesību normas.
36. jaut. Pilnvara un pārpilnvarojums
Pilnvara ir pilnvarojums, ko pilnvarotājs izdod pilnvarniekam, tā pārstāvēšanai tiesiskās attiecībās ar trešajām personām. Pilnvara ir vienpusējs tiesisks darījums, kas pats par sevi vēl nerada pilnvarojuma līgumu. Tikai tad, kas pilnvarnieks sāk rīkoties atbilstoši pilnvarai, ir panākta pušu vienošanās, līdz ar ko ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Civiltiesiski pilnvaru varētu dēvēt par pilnvarojuma līguma oferti. CL nav atrodami speciāli norādījumi par pilnvaras formu, taču atsevišķos gadījumos likumdošana paredzēta pilnvaras obligāts notariāla apliecinājums.
Saskaņā ar CL tiek izšķirti šādi pilnvaras veidi:
Speciālpilnvara – ar speciālpilnvaru pārvaldnieks var vest atsevišķas un noteiktas lietas.
Ģenerālpilnvara – ar ģenerālpilnvaru pilnvarnieks var vest zināmas šķiras lietas. Pie tam ģenerālpilnvarā jāuzskaita visas darbības, kuras pilnvarnieks drīkst vest.
Universālpilnvara – ar universālpilnvaru var uzticēt pilnvarniekam pārzināt visas pilnvarotāja lietas. Ja nav noteiktu norādījumu, universālpilnvarniekam jārīkojas tā, kā attiecīgā gadījumā rīkotos pats pilnvarotājs, lai visizdevīgāk veiktu attiecīgo darbību.
Ar komerclikumu:
Parastā komercpilnvara – ko izdod komersants gan fiziskai, gan juridiskai personai. Komersants ir reģistrēts komercreģistrā. Komercpilnvaras apjoms ir viņa brīva izvēle. Tā nav obligāti jāreģistrē. Tā var būt gan rakstiska, gan mutiska.
Prokūra – izdod tikai un vienīgi komersanta likumiskie pārstāvji. Par prokūristu var būt tikai fiziska pers. Lai prokūra būtu spēkā pret trešajām personām, tā ir jāreģistrē komercreģistrā. Prokūrists var slēgt visa veida darījumus komersanta vārdā. Var veikt arī visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā. Prokūrists nevar izdot prokūru. Nevar nodot arī tālāk, to, kas ir piešķirta viņam. Nevar parakstīt pieteikumus komercreģistrā. Bez atsevišķas atzīmes veikt darbības ar nekustamo īpašumu.
Prokūras veidi – kopprokūra – nozīmē, ka viena prokūra ir piešķirta divām vai vairākām personām.
Lai darījums būtu spēkā ir jābūt saskaņotām šo abu vai visu personu gribas izpausmei.
Filiāles prokūra – komersants visu šo darbību piešķīris filiālei.
Prokūra izbeidzās, ja to atsauc, tas, kas izdevis, ja nomirst prokūrists, ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra, ja ir maksātnespējas process, tad uz to laiku prokūra izbeidzās.
Pārpilnvarojums
Pārpilnvarojums jeb substitūcija ir pilnvarnieka aizvietošana ar citu pilnvarnieku konkrētajās pilnvarojuma tiesiskajās attiecībās. Bet tā kā pilnvarojuma līgums ir uzticības līgums, tad pilnvarniekam pienākums izpildīt to pašam personīgi. Tomēr saskaņā ar CL pārpilnvarojums ir iespējams šādos gadījumos: ja kādu iemeslu dēļ pilnvarnieks pats nespēj izpildīt uzdevumu un nedrīkst vilcināties, ja tas nav aizliegts. Ja šādas tiesības pilnvarniekam pilnvarotājs ir piešķīris. Pārpilnvarojums var būt tikai tādā apjomā kādā ir pati pilnvara.
…
