Kriminālatbildība ir personai saskaņā ar likumu valsts vārdā tiesas uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu (NN) izciest sodu, kas saistīts ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem.1
NN sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē arī pietiekams, lai personas kādu darbību/bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
Tātad personas kriminālatbildība iestājas tādā gadījumā, ja pastāv sekojoši Krimināllikumā reglamentēti nosacījumi:
NN objekts – tās ir intereses, kuras tiek aizsargātas ar likumu un šīm interesēm var tikt vai tiek nodarīts kaitējums;
NN objektīvā puse – ir personas uzvedības ārējā
izpausme, kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas apkārtējā ārējā
dzīvē. Krimināltiesiskā nozīmē darbība ir personas aktīva, bīstama
un prettiesiska uzvedība, kas pauž šīs personas apzinātu gribu, un
tā ir vērsta pret nodarījuma objektu, nodarot vai radot draudus
nodarīt kaitējumu ar krimināllikumu aizsargātām interesēm. Tātad,
nodarījuma objektīvā puse ir personas ārējā uzvedība (darbība vai
bezdarbība).
NN subjekts – nodarījumu izdarījusi fiziska, pieskaitāma persona,
kura sasniegusi KL paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto
NN ir juridisks pamats saukt pie kriminālatbildības un notiesāt. Tā
pamatpazīmes ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas
kriminālatbildība.
NN subjektīvā puse – nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas
tieši saistīta ar izdarīto un apvieno vienotā veselā personas
psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus. …
