Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:526405
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.11.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Nekustamā īpašuma jēdziens un veidi    6
1.1.  Nekustamā īpašuma jēdziens    6
1.2.  Nekustamā īpašuma veidi    8
2.  Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tiesiskā reglamentācija    10
2.1.  Īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tiesiskās reglamentācijas attīstības vēsture    10
2.2.  Īpašuma tiesību nostiprināšanu reglamentējošie normatīvie akti Latvijas Republikā    15
3.  Nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā    19
3.1.  Zemes ierakstīšana zemesgrāmata    23
3.2.  Ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmata    24
3.3.  Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmata    27
4.  Nekustamā īpašuma nostiprināšanas procesuālā kārtība    30
4.1.  Nostiprinājuma lūgums    30
4.2.  Tiesību nostiprināšanas kārtība zemesgrāmatu nodaļā    34
  Secinājumi un priekšlikumi    40
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    42
  Pielikumi    43
Extract

1.1. Nekustamā īpašuma jēdziens

Īpašuma jēdziens skaidrots LR Civillikumā 927. pantā: “Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtībā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.” Līdz ar to, īpašums ir:
1) subjektīva lietu tiesība jeb konkrētai personai piederoša tieša un ekskluzīva tiesiska vara pār lietu;
2) salīdzinājumā ar citām lietu tiesībām īpašums ir vispilnīgākā vispatverošākā tiesība uz ķermenisku lietu.
Savukārt ķermeniska lieta ir tāds bezpersonisks, pats par sevi pastāvošs un telpiski norobežots trīsdimensionāls objekts, kas var tikt pakļauts cilvēka varai. No telpiskās norobežotības viedokļa svarīga ir ne tikai attiecīgā objekta dabiskā, bet arī uz saimnieciskiem apsvērumiem pamatotā tiesiskā norobežotība.
Saskaņā ar CL 842.pantu, nekustamas lietas ir ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot. Pēc savas dabas tādas ir zeme un ēkas (būves), kā arī saskaņā ar CL – dzelzceļš ar visiem saviem piederumiem. Kaut gan fiziski zemes slāņus iespējams pārvietot, likumdevējs likuma izpratnē domājis nevis zemes gabala burtisko un fizisko zemi, bet gan drīzāk šai zemei pieguļošo telpas daļu. To pierāda tāda nekustamām lietām raksturīga pazīme kā reģistrācija zemesgrāmatā , kas atrunāta CL 993.pantā un 1477.pantā. Likumdošanā gan tas nav pietiekoši konsekventi pateikts, taču tas uzskatāms pie dzīvokļa īpašuma – “nekustamas lietas” substrātu veido tieši abstrakta telpas daļa, kas saglabājas kā tiesību objekts pat, tad, ja ēka, kuras daļu šis dzīvoklis veido, zūd .

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register