• Kuršu zemnieku tiesības – Vācu feodāļi kuršu zemi pakļāva vienu no pēdējām, tādēļ Kuršu zemnieku tiesības ir visjaunākās no trim tiesību krājumiem. Bija spēkā Kurzemē, vēlāk arī Zemgalē un Sēlijā. Sastāvēja no krimināltiesību normām ar dažādiem civiltiesību un procesouālo tiesību pantiem. Saglabājusies tikai viena zemnieku tiesību redakcija, 17.gs.noraksts lejasvācu valodā ar labojumiem un papildinājumiem augšvācu valodā. Šajā krājumā naudas vienība – ozerings.
ZEMNIEKU KRIMINĀLTIESĪBU NORMAS
Lai turētu paklausībā vietējos iedzīvotājus, vēcu feodāļi izstrādāja tiem īpašas normas par noziegumiem un sodiem. Šajās zemnieku krimināltiesībās daļēji bija ietvertas vācu, kā arī vietējo paražu tiesību normas. Raksturīgākie noziegumu veidi bija:
• Slepkavība – visas trīs zemnieku tiesības to kvalificēja kā vienu no smagākajiem noziegumiem.Tika sodīts ar nāvi, bet bija paredzēts arī izpirkums – vīra nauda. Soda smagumu noteica atkarībā no slepkavības nozīmes un svarīguma. Neuzmanības gadījumos likums pieļāva soda samazināšanu, mīkstināšanu vai pat izlīgšanu.
• Miesas bojājumu nodarīšana – sīki regulēta visās trīs zemnieku tiesibu redakcijās, paredzot smagos sodus.
• Laupīšana vai sievietes izvarošana tika sodīta ar nāvi
• Zādzība – Livonijas zemnieku tiesības regulētas kazuistiski. Likumos minēti dažādi zādzību paveidi, par kuriem paredzēti dažādi sodi.
• Dedzināšana – cita mantas iznīcināšana ar uguni bija jāatlīdzina un bez tam jāmaksā sods
• Kunga pavēles neizpildīšana tika sodīta ar pērienu
• Desmitās tiesas nodevas nemaksāšana tika pielīdzināta zādzībai, piedraudot pat ar nāves sodu
• Robežu zīmju pārgrozīšana un sveša tīruma uzaršana – tika sodīta ar naudu
• Nepatiess apmelojums arī tika uzskatīts par noziegumu.
• Ķecerība un buršana – raksturīgs tā laika katoļu baznīcas sodīts noziegums ar sadedzināšanu sārtā
…
