1. TIESĪBAS PIRMATNĒJĀ SABIEDRĪBĀ
T-bu normas jau pastāvēja pirms valsts izveidošanas. Ubi societas ibi ius. Protovalsts stadijā pārvaldes struktūra jau bija izveidota, bet vēl nepastāvēja cilts ter. konkrētas robežas. Noteicošais bija asinsradniecības princips, un eksistēja pārvaldnieki. Pastāvēja šādas pārvaldes institūcijas: virsaitis - saimn. un dažkārt arī rel. līderis, vecāko padome - kopienas lēmējinstitūcija,. Tā piemēram, cilts virsaitis organizēja uzbrukumus citām ciltīm un aizsardzību no ārējiem uzbrucējiem, tāpēc viņam bija t-bas atdot pavēles kara laikā, kā arī miera laikā uzstādīt noteikumus disciplīnas uzturēšanai. Zinātnieki uzskata kā no šīm t-bām vēlāk attīstījās kara/kriminālās t-bas, kas paredzēja sankcijas nodevības vai gļēvulības karalaikā gadījumos, kā arī disciplināros pārkāpumus (nepakļaušanas pavēlēm).
No sākuma, kaitējums, ko vienas ģints pārstāvis nodarīja cita ģints pārstāvim (piem. slepkavība) izsauca asinsatriebību. Turklāt netika šķirta tīša vai netīša slepkavība. Bet pastāvīgās ģinšu savstarpējās ķildas cilts iekšiene novājināja cilts un tas palika par vieglu ieguvumu ārējiem ienaidniekiem. Tāpēc parādījās ieinteresība mierizlīgumā. Pakāpeniski attīstījās samierināšanas mehānisms ģinšu attiecību noregulēšanai. Lai izbeigtu kara darbību arī parādījās tāda varas institūcija kā tautas sapulce, kura pastāvēja arī miera laikā un kura pieņema vispārējos nozīmīgos politiskus lēmumus.
Zinātnieki uzskata, ka no t. s. lēmumiem vēlāk attīstījās mierizlīguma t-bas, kas no sākuma bija tikai mierizlīguma formā starp ģintīm. Asinsatriebību aizstāj izpirkums par ģints locekļa kaitējumu citas ģints piederīgajām, ko maksā visa ģints, jo t-bu subjekts pirmatnējā s-bā bija kolektīvs nevis indivīds. Vēlāk, iespējams, mierizlīgums pārrauga noteikumos un t-bu normās, ja līdzīgas situācijas atkārtojas miera laikā. Pēc zinātnieku domām, tieši šī izpirkumu vai sodu sistēma starp ģintīm lika pamatus vēlākām krim. un civilt-bām. Ar sodu palīdzību tika risināti arī zagšanas gadījumi starp ģintīm. Tā šādi vairākkārtēji gadījumi, kurus no sākuma atcerējās, bet vēlāk sāka pierakstīt, nodeva nākošām paaudzēm. Ģints iekšienē sāka darboties noteiktas normas, kuru pamatā ir objektīvo apstākļu izveidotas paražas. Piem. ģimenes dzīves paražas (laulību t-bu veidošanos nomainīja līgavu zagšanas institūtu), pilngadības sasniegšanas paražas, ģints locekļa statusu ģintī nosākošās paražas, svētku, medību un produktu sadales paražas. Tās ir kazuistiskas, jo izriet no konkrēto gadījumu tiesiska risinājuma.
Pastāvēja arī ģints paražu pārkāpēju sodīšanas paražas. Sankcijas par paražu pārkāpšanu:
