Latvijas un Eiropas konstitucionālās tiesības

Konstitucionālo tiesību avoti.

Konstitucionālo tiesību avoti ir gan rakstīti, gan nerakstīti dokumenti. Dažreiz min, ka tā ir rakstītu un nerakstītu principu kopums.

Konstitūcija un tās būtība. –

Pastāv ļoti dažādas teorijas par konstitūciju, proti – cik dažādu teoriju, tik dažādu jēdzienu un būtību. Konstitūcijas viens no jēdzieniem ir – valsts pamatlikums, kas nosaka valsts un valsts varas iestāžu uzbūvi un tiesību svarīgākās normas, pēc kurām veidojama visa valsts tiesību sistēma. Vai arī konstitūcija ir valsts augtākais likums, kas nosaka, ka jebkurai tiesību normai vai aktam jābūt saskaņā ar to.
Plepa grāmatas 28 – 30 lpp aprakstīta konstitūcijas būtība, bet vēl par to rakstīts arī 30 – 32 lpp par konstitūcijas funkcijām. Proti, īsāk apskatot, tad konstitūcijas lielākā nozīme, būtiskākā nozīme ir noteikts valsts varas robežas. Kā arī konstitūcijas būtība ir arī tautas pilnvarota varas došana valsts veidošanā, kā Plepa grāmatā minēts, tad ir tāds uzskats, ka konstitūcija veido valsti, un tajā pašā laikā valsts veido konstitūciju, līdzīgi kā ar jautājumu, kas bija pirmais tiesības vai valsts.

Konstitūciju forma un struktūra

Konstitūciju formas ir 3:
1-vienotā jeb kodificētā, kura savukārt iedalās (Latvija)
Izvērstā – konstitūcijā ir atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, piemēram iekļauta ir lielāka daļa no ANO Cilvēktiesību deklarācijas pantiem.
Konspektīvā – konstitūcija, kurā tikai konspektīvi tiek atsaucas uz kādu jau pastāvošu normu, kaut vai to pašu Cilvēktiesību deklarāciju.
2 – nekodificētā – konstitūcija, kura ir balstīta piemēram tikai uz tiesu precedentiem;
3 – jauktā, kurā ir saistītas abas šīs daļas – kodifikācijas daļa un nekodifikācijas daļa, šo konstitūcija pārsvarā tad parlamenta likumi + tiesu precedenti.…