Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Vienošanās par vainas atzīšanu un sodu pirmstiesas kriminālprocesā

     

    Research Papers14 Law

3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:613029
 
Evaluation:
Published: 14.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Pirmstiesas kriminālprocess līdz vienošanās piemērošanai    4
2.  Aizstāvja piedalīšanas vienošanās procesā    6
3.  Vienošanās procesa piemērošana    8
3.1.  Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā    10
3.2.  Cietušā tiesības vienošanās procesā    15
3.3.  Vienošanās protokols    19
3.4.  Krimināllietas nosūtīšana tiesai    22
  Nobeigums    23
  Izmantoto normatīvo aktu un literatūras saraksts    25
Extract

Kriminālprocesa likumā ir paredzēti vairāki vienkāršotu kriminālprocesu veidi, piemēram, saīsinātais process, kriminālprocess neatliekamības kārtībā, vienošanās process. Vienkāršotu kriminālprocesu mērķis ir paātrināt kriminālprocesa virzību, ieekonomēt līdzekļus, nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu utt.
Vienošanās process arī ir viens no vienkāršotiem kriminālprocesa veidiem. Vienošanās procesa piemērošanu reglamentē Kriminālprocesa likuma 38.nodaļa. Mīnētais kriminālprocesa veids nav tikai Kriminālprocesa likuma īpatnība, jo tās bijis iekļauts arī spēku zaudējošā Kriminālprocesa kodeksā. Pārsvarā praktiskajā darbā vienošanās process tiek saukts par vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Šāds jēdziens izriet no Kriminālprocesa likuma 433.panta pirmās daļas, kas reglamentē vienošanās piemērošanas pamatu.
Raksturojot vienošanos pirmstiesas kriminālprocesā, jāatzīmē, ka vienošanās procesu pilnvarots piemērot prokurors. Līdz ar to, jāatzīst, ka līdz krimināllietas nonākšanai prokuratūrā pirmstiesas kriminālprocess norīt parastajā kārtībā. Tas nozīme, ka izmeklētājs Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā noskaidro lietas faktiskos apstākļus, vāc pieradījumus, veic procesuālās darbības utt. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas izmeklētājs ar rakstveida ierosinājumu, vai pēc prokurora iniciatīvas nodot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai. Ierosinājumā izmeklētājs norāda:
- noziedzīga nodarījuma apstākļus;
- noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;
- pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu;
- pierādījumus.
Saņemot krimināllietu kriminālvajāšanas uzsākšanai prokurors noskaidro vai ir pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu publiskās apsūdzības procesā personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1133614
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register