KOPSAVILKUMS
Referāta autore izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Par vispārējām nozieguma subjektam raksturīgajām īpašībām tiek uzskatītas kriminālatbildībai atbilstošs vecums un pieskaitamība.
2. Gad ASV, gan Latvijā persona, kura nav sasniegusi 7 gadu vecumu, nav saucama pie kriminālatbildības par savu uzvedību, jo tiek uzskatīts, ka tai nav atbilstošā Mens rea (no latīņu v. ‘vainojams prāta stāvoklis’). Šāds nosacījums ir nostiprināts vispārējās tiesībās.
3. ASV nav vienotas tiesību sistēmas, jo tā ir federācija, kas satāv no vairākiem štatiem. Katrā štatā ir savs kriminālkodekss. Attiecībā uz kriminālatbildības vecumu, Paraugkriminālkodekss paredz atbildību, ja persona nozieguma izdarīšanas brīdī ir sasniegusi 16 gadu vecumu, dažu štatu kriminālkodeksos ir nostiprināts tads pats kriminālatbildības vecums, bet citi štati savos KK noteic citu vecumu(10, 13, 14, 15 gadi), savukārt Latvijā persona ir saucāma pie kriminālatbildības, ja nozieguma izdarīšanas brīdī ir sasniegusi 14 gadu vecumu.
4. ASV kriminiāltiesībās subjekts var būt gan fiziska, gan juridiska persona (korporācija), kura ir saucāma pie kriminālatbildības arī par savu pārstāvju pretlikumīgu darbībi vai bezdarbību, pildot savus darba pienākumus, Latvijā pie kriminālatbildības ir saucāma tikai un vienīgi fiziska persona, arī juridiskas personas lietā atbildība ir fiziskai personai, juridiskai persona var piemērot tikai piespiedu līdzekļus.
5. Gan ASV, gan Latvijā nepieskaitāma persona nav saucāma pie kriminālatbildības, tomēr Latvijā tādai personai tiesa piemēro Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (KL 13.p.2.d.). Paraugkriminālkodeksā šāda regulējuma nav.
6. Paraugkriminālkodeksā ir nostiprinātas četras vainas formas: 1) ar mērķi(nodomu), 2)apzināšanās, 3)neuzmanība, 4)nevērība. Latvijā ir tikai divas – ar nodomu(tīša) un aiz neuzmanības. ASV tāda vainas forma, kā mērķis, sevī ietver divus tieša nodoma aspektus: 1)apzinātais mērķis sasniegt kaitīgo seku iestāšanos; 2) cerība uz to, ka konkrētam noziegumam šādas kaitīgas sekas pastāv, un ka tie iestāsies. Savukārt, Latvijā minētai vainas formai ir gan tiešs nodom - apzinātais mērķis sasniegt kaitīgo seku iestāšanos, gan netiešs nodoms – kaitīgo seku iestāšanos nevēlēšanās, bet apzināta to pieļaušana. Krimināllikumā paredzētā vaina aiz neuzmanības sevī ietver nevērību, kura nav atsevišķā vainas forma Latvijas krimināltiesības.
…
