Tiesību un korporatīvas normas salīdzinājums.
Līdzība:
struktūras pamatelements ir norma;
tās pieder sociālo normu sistēmai;
abiem ir politisks raksturs;
izmanto sankcijas pārkāpumu dēļ;
satur skaidrus, izteiktu ētikas noteikumus;
ietvertas speciālos aktos;
līdzīgs darbības noteikumu mehānisms.
Atšķirības:
Vispirms gribu piešķirt uzmanību tām, ka tiesību normām ir lielāka prioritāte nekā korporatīvām normām.
1. Attiecība pret subjektu
Īpatnība ir tāda, ka korporatīvās jeb grupas normas darbība ir ierobežota , nedarbojas ārpus valsts organizācijas, kur eksistē un tādēļ tai ir iekšējais jeb raksturs. Korporatīvas normas regulē tikai iekšējās attiecības: uzdevumus, mērķus un problēmas, kas saistās ar noteiktām sociālām organizācijām un to dalībniekiem. Bet tiesību normas ir paredzētas neierobežotam skaitam, tās ir vispārīgas, vairākkārtēji pielietojamas un ir attiecināmas uz visiem, neatkarīgi no ticības, stāvokļa sabiedrībā, darbības vietas.
2. Nodrošināšanas pakāpe
Tiesību normas pieņem valsts un nodrošina to ar piespiedu spēku, bet korporatīvas normas pieņēma tas pašas organizācijas, kur tas eksistē, ar sabiedriskās domas spēku palīdzību.
3. Pēc kārtības un noteikšanas metodēm
Tiesību normas valstij rada, anulē, papildina un izmaina pilnvarotās amatpersonas. Tiesību normas vienmēr atspoguļo valsts gribu, kura savukārt ietver klases, grupas, tautas un sabiedrības gribu. Bet korporatīvas normas rādās kā normu kopuma jaunrades produkts, korporatīvo sociālo grupu rezultātā, lai sasniegtu to ekonomisko, citu normatīvo aktu vai citu uzņēmumu aktu mērķus. Tikai tad, kad griba „izteikta kā likums, kuru nosaka valdība”, tā kļuva par valstisku tiesību regulatoru.
…
