Tiesību filosofijas jautājumi

11.kelzens – tīrā ties. teorija. Normatīvā ties. skola- sauc arī par tīro ties. teoriju. Šī teorija radusies 19.gds beigās, 20.gds sāk. Analizējot tiesību struktūru, Kelzens izvirza slēdzienu, ka tiesiskā sist. ir noteikta normu hierarhija- katra norma, kas ir ties. sist., pamato kādu iepriekšēja norma, kas ir pirms šīs normas. Galveno normu viņš sauc par grundnormu. Ties. ir tas pats, kas valsts. Ties. nepiemīt ētisks raksturs, tām nav nekādu ideoloģisku apsvērumu, tās ir brīvas no dažādām socioloģiskiem apsvērumiem. Kelzens nodala zinātni par esošo un zinātni par tā saukto jābūtību, kas ir filozofiska kategorija. Viņš mēģina ieviest tīrās domāšanas formas un uzskata, ka tieši šīs tīrās domāšanas formas palīdz veidot likumsakarības. Normatīvisms uzsver, ka reālā dzīve un tiesības nav savienojamas. Tiesības ir jāaplūko atrauti no politikas, ekonomikas, kultūras, sabiedrības. Kelzens uzskata, ka šī jābūtība ir apriora cilvēka prātā un iekšēji cilvēks zina, kādām tiesībām ir jābūt. Pamatnorma ir norma, uz kuru balstās pilnīgi visas tiesības. Pārējās normas ir pakārtotas šai pamatnormai.
14. labā un ļaunā jēdzieni ties. filozofijā. Labais un ļaunais- morāles un ētikas kategorijas, kurās izpaužas cilvēku rīcības, kā arī sabiedrisko parādību morālais vērtējums no noteiktām šķiru pozīcijām. Labais ir tas, ko uzskata par morālu, atdarīšanas cienīgu. Ļaunais ir amorālais, nosodāmais. Senie cilvēki ticēja, ka ļaunumu, kas ir iemitinājies cilvēkā, ir iespējams pārnest uz citiem cilvēkiem, dzīvniek., priekšmetiem.
…