Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Izmeklēšanas iestādes vadītāja pilnvaras un loma kriminālprocesa veikšanā

     

    Essays10 Law, Management

11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:705980
 
Author:
Evaluation:
Published: 01.09.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Šobrīd praksē ir izveidojusies situācija, kad iestādes dienesta pārbaudes veicēji faktiski pārņem uz sevi prokuratūras funkcijas, izskatot sūdzības par amatpersonas rīcību veicot izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā. Kā jau noskaidrots, sūdzību izskatīšana par amatpersonas procesuālo rīcību neietilpst nedz izmeklētājā tiešā priekšnieka, nedz iestādes vadīta kompetencē, bet ja dienesta pārbaude uzsākta pēc uzraugošā prokurora iesnieguma, nekorekti atkārtoti pārbaudīt, vai prokuroram izdarītie secinājumi ir pamatotie, likumīgie un tiesiskie; vai izdarītie secinājumi balstās uz pārbaudītiem faktiskiem apstākļiem un tie, savukārt, atbilst apstākļiem tiesiskajiem. Šo pieeju jāizmanto arī attiecībā uz tiešā izmeklētāja priekšnieka apsvērumiem iniciējot kāda izmeklētāja saukšanu pie disciplināras atbildības. Tā izveidojies, ka tiešajam izmeklētāja priekšniekam ir ķīlnieka loma attiecībās ar savā pakļautībā esošajām personām; viņam nedz Kriminālprocesuāli, nedz administratīvi nav reālās ietekmēšanas līdzekļa vai mehānisma, lai panāktu noteikto uzdevumu un uzlikto pienākumu kvalitatīvo izpildi.
Dienesta pārbaudes galvenais uzdevums noskaidrot iemeslus, cēloņus kāpēc konstatētais pārkāpums esot bijis iespējams; novērtēt iestājušās sekas, to smagumu, novēršanas iespējas, bet uz lietderības apsvērumu bāzes, izmantojot samērīguma principu, jau pieņemt atbilstošo lēmumu – uzsākt vai neuzsākt disciplinārlietu.
Apšaubāms ir pieņēmums, ka vienmēr ir jāveic pārbaude, lai risinātu jautājumu par disciplinārās lietas ierosināšanu. Tā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 4.panta 3.daļā tieši ir norāde uz iespēju nevis pienākumu veikt pārbaudi, lemjot jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Secinājumi: ne vienmēr ir lietderīgi un nepieciešams iepazīties ar konkrētā kriminālprocesa materiāliem, bet tiesisku apsvērumu dēļ, viennozīmīgi, nav pieļaujams kopēt kriminālprocesa materiālus bez procesa virzītāja piekrišanas, kā arī daļu no kriminālprocesa materiālos esošajām ziņām atreferēt pārbaudes slēdzienā; ne vienmēr ir jāveic pārbaude, lai risinātu jautājumu par disciplinārās lietas uzsākšanu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1245015
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register