Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:736989
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.05.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Vispārīgie darba attiecību aspekti    6
1.1.  Darba tiesisko attiecību sistēma un tās pamatprincipi    8
1.2.  Darba attiecību pamatjautājumi    10
2.  Vispārīgie darba aizsardzības aspekti, pamatprincipi un sistēma    14
3.  Valsts kontrolējošās institūcijas darba tiesību jomā    19
  Secinājumi    23
  Literatūras saraksts    25
Extract

Viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības strādāt paša izvēlētu darbu un ar savu darbu nopelnīt nepieciešamos līdzekļus savai eksistencei. Cilvēka tiesības strādāt regulē darba tiesības. Tās aptver ļoti plašu un daudzveidīgu normatīvo aktu kopumu, kas nepārtraukti tiek pētīts, attīstīts un papildināts. Šo aktuālo un ikdienā plaši pielietoto normatīvu pārzināšana man ir nepieciešami gan kā darba ņēmējai, gan kā eventuālai darba devējai, tādēļ arī izvēlējos šo tematu, jo katru dienu noslēdz, pilda vai izbeidz neskaitāmus darba līgumus, kā arī realizē citus darba tiesību normatīvos aktus.
Darba līguma kā darbu īres pirmatnējā forma meklējama jau verdzības iekārtā. Senajā Bābelē un Grieķijā vergu neatzina par cilvēku (tiesību subjektu), bet gan par lietu (tiesību priekšmetu). Juridiski nebija atšķirības, vai izīrē kustoni, vergu vai lietu. Vergus izīrēja noteiktam darbam (piemēram, labības novākšanai) vai arī uz noteiktu laiku, atlīdzību maksājot naudā, labībā vai citās naturālijās verga kungam.
Arī Senajā Romā fizisku darbu izpildīja galvenokārt vergi, tādēļ brīva pilsoņa algotu darbu pielīdzināja darbaspēka kā preces izīrēšanai, nošķirot no lietu īres. Šādā stāvoklī faktiski atradās tikai fiziska darba strādnieki, jo garīga darba izpildītāji (piemēram, juristi, mākslinieki) darbu izpildīja uz pilnvarojuma līguma pamata, saņemot honorāru, ko darba devējs labprātīgi piedāvāja. Honorārs kā atalgojuma jēdziens vēl joprojām ir pazīstams juristu, rakstnieku un mākslinieku vidē.
Darba procesa tālāka tiesiska regulācija turpinājās viduslaikos. Galvenais nebija alga, bet tiesiski garantēts darbs, ievērojot kādas kopības – klostera, lauku draudzes, cunftes, mājsaimniecības – noteikumus.
12.-14.gadsimtā atrodamas algota darba un darbinieku izmantošanas pirmās rakstītās liecības. Lībiešu un igauņu zemnieku tiesības paredzēja, ka algādzis vai kalpone zaudē savu algu, aizejot vai aizbēgot pirms nolīgtā laika.
Amatniekiem darba tiesiskās normas noteica mācību gada ilgumu, darba laiku, algu, mācekļu un zeļļu skaitu. Šīs normas attīstījās līdz ar tirdzniecības un pilsētu uzplaukumu, zemnieku mājsaimniecību attīstību, ražošanas procesu maiņu.
Nodibinoties lieluzņēmumiem (fabrikām), mainījās darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības un radās nepieciešamība tās tiesiski reglamentēt, nosakot atpūtas laiku un nodrošinot darba aizsardzību. Tā 19.gadsimta otrajā pusē veidojās, tā sauktā, fabriku likumdošana vai sociālās tiesības.
Mūsdienās ir grūti pārvērtēt darba līguma nozīmi civiltiesiskajās attiecībās, jo darbs ir nepieciešams cilvēka eksistences nodrošināšanai, profesionālo un radošo spēju izkopšanai. Mūsdienu darba tiesību pamatā ir katra cilvēka tiesības brīvi, t.i., bez piespiešanas, stāties darba attiecībās ar jebkuru darba devēju.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register