Satversme ir Latvijas valsts pamatlikums, ar kuru tiek organizēta valsts pārvadīšana un kurš noteic personas attiecības ar valstu un sabiedrību. To pieņēma Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī. Satversme ir konstitucionālo tiesību normu kopums ar augstāko juridisko spēku. Konstitūciju raksturo konstitūcijas pārākuma princips, proti, ikvienam citam konstitucionālo tiesību aktam ir jāatbilst konstitūcijai un pretrunas gadījumā ir piemērojama konstitūcija. Konstitūcija sastāv no 8 nodaļām, kurās ir nostiprināts valsts varas dalīšanas princips. Satversmes 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” tiek uzskatītas un izskaidrotas cilvēktiesības. Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas reglamentē fiziskas personas juridisko statusu, t.i., cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību un citiem cilvēkiem. Cilvēktiesību ievērošanu ir jānodrošina valstij, pretējā gadījumā savu prasību apmierināšanai cilvēkam ir tiesības vērsties tiesā. Tiesvedībā aktuālas ir sekojošas pamattiesības:
- personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem- 89.pants, 92.pants,
- katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstas apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības -91.pants,
- visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību – 91.panta, 109.pants,
-tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas un attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem – 91.pants, 100.pants,
- ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības - 90.pants,
-116.pantā ir atrunāti pamattiesību ierobežojumi, kas ir paredzēti, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu un sabiedrisko drošību.
Tiesas spriešana lietās pēc būtības atšķirīga civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, bet tiesas procesā procesuālā kārtība ir līdzīga. …
