Tiesas sprieduma jēdziens, nozīme un saturs kriminālprocesā. Tiesas sprieduma taisīšanas kārtība. Tiesas spriedumu veidi un to raksturojums.
3)Tiesas spriedums ir valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa un pasludina valsts vārdā. Tiesas spriedums ir tiesību piemērošanas darbības oficiālā forma un gala rezultāts, kurā tiek nostiprināti kompetento iestāžu nolēmumi konkrētajā KP-sā. Ar tiesas spriedumu krimināllieta tiek izšķirta pēc būtības: apsūdzētais vai nu tiek atzīts par vainīgu un notiesāts, vai arī tiek attaisnots. Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi. Tiesas spriedums ir vissvarīgākais tiesvedības akts, kam sevišķa nozīme noziedzības apkarošanā, noziegumu novēršanā un likumības nostiprināšanā. Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu tiesību socioloģisko aspektu, tās nav atrautas no sabiedrības. Sabiedrībā valdošo vērtību (brīvība un cilvēktiesības, tiesiskā valsts, kārtība un drošība) un kopīgo interešu ievērošana ir svarīgs nosacījums valsts pārvaldes efektivitātei attiecībā uz cilvēkiem. Viens no likumdevēja uzticības nosacījumiem ir ierēdņu apolitiskums un lojalitāte (tāpēc piemēram tikai LR pilsoņi var pretendēt uz ierēdņa amatu)
4)Valsts pārvalde balstās uz piespiešanu - pastāv īpašas piespiedu institūcijas kā policija, robežsardze, muita; pastāv iespēja pielietot juridisko atbildību. Valsts lēmumi, tādi kā administratīvie akts tiek pieņemami vienpusēji un tiem ir saistošs spēks. Tā ir tā saucama iejaukšanas pārvalde. Bez tās var pieminēt arī pakalpojumu pārvaldi, proti kad indivīds var prasīt no valsts zināmu palīdzību vai, kad valsts organizē un uztur kopīgo interešu labad izglītības, veselības aizsardzības sistēmu, infrastruktūru. (Valsts pakalpojumi nav jāakcentē, jo tas nesakrīt ar koncepciju, ka starp valsti un indivīdu ir vertikālas attiecības)
5)v.p. regulē pati valsts ar ties.normu palīdzību. Jāpiebilst, ka tiesiskā valstī darbojas varas dalīšanas princips, kas nodala konkrēta lēmuma pieņemšanu atsevišķa gadījuma regulēšanai un piespiedu līdzekļu izmantošanu no likumdošanas vai vispārsaistošu normatīvo aktu pieņemšanu. Savukārt šiem lēmumiem jābūt likumpamatotiem. Tādējādi izpildvara, kurai pieder valsts pārvaldes iestādes ir nodalīta no likumdošanas varas. Runājot par izpildvaru var izdalīt divas sastāvdaļas: valdība, kam ir politiskās funkcijas un administrāciju jeb birokrātiju, kam jābūt efektīvam mehānismam lēmumu realizēšanā.…
